Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Edvīns Habls

Indekss Edvīns Habls

Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.

15 attiecības: Aleksandrs Frīdmans, Amerikas Savienotās Valstis, Andromedas galaktika, Asteroīds, Astronomija, Astronoms, Čikāgas Universitāte, Galaktika, Habla kosmiskais teleskops, Habla likums, Lielais sprādziens, Mēness, Oksfordas Universitāte, Sarkanā nobīde, Zvaigzne.

Aleksandrs Frīdmans

Aleksandrs Frīdmans (dzimis, miris) bija krievu fiziķis un matemātiķis, dinamiskā visuma teorijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Aleksandrs Frīdmans · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Astronoms · Redzēt vairāk »

Čikāgas Universitāte

Čikāgas Universitāte ir privāta universitāte Čikāgā, ASV.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Čikāgas Universitāte · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Galaktika · Redzēt vairāk »

Habla kosmiskais teleskops

HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Habla likums

Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Habla likums · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Mēness · Redzēt vairāk »

Oksfordas Universitāte

Oksfordas Universitāte (vai Oxford University) ir sabiedriski finansēta universitāte Oksfordā, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Oksfordas Universitāte · Redzēt vairāk »

Sarkanā nobīde

Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Edvīns Habls un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

E. Habls, Edvins Habls, Edwin Hubble, Edwin Powell Hubble, Habls, Hubble.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »