Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Austrumprūsija, Žagare, Baltazars Holte, Brandenburga, Burhards fon Hornhūzens, Dobele, Elblonga, Fogts, Frankfurte pie Mainas, Garozas kauja, Hesene, Kuldīgas pils, Livonijas ordeņa mestri, Rakte, Rīgas pils, Rusova Livonijas hronika, Sāmsala, Sidrabene (pils), Svētkalns, Tartu, Toruņa, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Villekens fon Endorps, Zemgaļi, Zemgale (valsts), 1288. gads, 1290. gads.
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Žagare · Redzēt vairāk »
Baltazars Holte
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Baltazars Holte vai Halts no Hehembahas ar iesauku Bolto bija Livonijas ordeņa mestrs 1290.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Baltazars Holte · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Dobele · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Elblonga · Redzēt vairāk »
Fogts
Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Fogts · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Hesene
Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Hesene · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Rakte
Rakte jeb Raktene (vāciskajos rakstu avotos saukta par Ratten, Racken, Rakel, Racketen) bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Rakte · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sidrabene (pils)
Kokmuižas. Sidrabene jeb Sidabrene bija seno zemgaļu pils līdzīga nosaukuma pilsnovadā mežainā apvidū Zemgales valsts dienviddaļā, kas minēta Atskaņu hronikas vēstījumā par krusta kariem pret zemgaļiem un žemaišiem 13.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Sidrabene (pils) · Redzēt vairāk »
Svētkalns
Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Svētkalns · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Tartu · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Toruņa · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
1288. gads
1288.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un 1288. gads · Redzēt vairāk »
1290. gads
1290.
Jaunums!!: Kūno fon Hacingenšteins un 1290. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hacingenšteins, Kuno no Hacigenšteinas.
