Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Augusts Bīlenšteins, Bazilijs Plīnijs, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Ernests Frīdrihs Okels, Ernests Nauks, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Georgs fon Manteifels-Cēge, Gothards Frīdrihs Stenders, Halle, Hermanis Samsons, Jans Kornārijs, Johans Georgs Lēberehts Rihters, Johans Gotfrīds Arnts, Johans Kristofs Broce, Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke, Makss Eberts, Mārtiņš Gīze, Universitāte, Vācija, Vitenberga, 1. jūlijs, 10. novembris, 1502. gads, 1694. gads, 18. oktobris, 1817. gads, 1933. gads.
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Bazilijs Plīnijs
Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »
Bengts Bengtsons Ūksenšerna
Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Bengts Bengtsons Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Ernests Frīdrihs Okels
Ernests Frīdrihs Okels (1742–1816) bija vācu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Ernests Frīdrihs Okels · Redzēt vairāk »
Ernests Nauks
Ernsts Frīdrihs Nauks (1819—1875) bija Rīgas Politehniskās augstskolas dabaszinātņu profesors (no 1862. gada) un pirmais direktors (1862—1875).
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Ernests Nauks · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Bernhards Blaufūss
Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697—1756) bija Rīgas guberņas luterāņu mācītājs un vēsturnieks, brāļu draudzes grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Frīdrihs Bernhards Blaufūss · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Gustavs Mačevskis
Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Frīdrihs Gustavs Mačevskis · Redzēt vairāk »
Georgs fon Manteifels-Cēge
Barons Georgs Manteifels-Cēge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes vācu politiķis no Kristīgi Sociālās savienības.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Georgs fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Halle
Halle ir pilsēta Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Halle · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Jans Kornārijs
Kornārija attēls ar Johana Sambuka (''János Zsámboky'') epigrammu (Antverpene, 1574). Galēna rakstiem (1537). Jans Kornārijs (ap 1500—1558) bija vācu ārsts un valodnieks, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un latīņu valodā pārtulkoja lielu daļu no antīko grieķu autoru medicīniskajiem tekstiem.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Jans Kornārijs · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Lēberehts Rihters
Johans Georgs Lēberehts Rihters (1763–1840) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Johans Georgs Lēberehts Rihters · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Arnts
Johans Gotfrīds Arnts (1713—1767) bija vācbaltu pedagogs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Johans Gotfrīds Arnts · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (Johann Melchior Gottlieb Beseke, 1746—1802) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke · Redzēt vairāk »
Makss Eberts
Makss Eberts (1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Makss Eberts · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Gīze (ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Mārtiņš Gīze · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Vācija · Redzēt vairāk »
Vitenberga
Vitenberga ir pilsēta Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un Vitenberga · Redzēt vairāk »
1. jūlijs
1.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »
10. novembris
10.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 10. novembris · Redzēt vairāk »
1502. gads
1502.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 1502. gads · Redzēt vairāk »
1694. gads
1694.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 1694. gads · Redzēt vairāk »
18. oktobris
18.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 18. oktobris · Redzēt vairāk »
1817. gads
1817.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 1817. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte un 1933. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Halles Universitāte, Halles universitāte, Halles-Vitenbergas universitāte, Vitenbergas Universitāte, Vitenbergas universitāte.
