Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Labklājības valsts, Malme, Miokarda infarkts, Otrais pasaules karš, Stokholma, Tāge Erlanders, Vācija, Zviedrija, Zviedrijas premjerministru uzskaitījums, Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, 1932. gads, 1936. gads, 1946. gads.
Labklājības valsts
IKP ESAO valstīs 2013. gadā. Labklājības valsts ir politiska ideoloģija un valsts un sabiedrības modelis, kas paredz valsts iesaistīšanos cilvēku ekonomiskās un sabiedriskās labklājības veicināšanā.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Labklājības valsts · Redzēt vairāk »
Malme
Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Malme · Redzēt vairāk »
Miokarda infarkts
Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Miokarda infarkts · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tāge Erlanders
Tāge Erlanders (dzimis, miris) bija Zviedrijas politiķis.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Tāge Erlanders · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Vācija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedrijas premjerministri jeb valdības vadītāji no 1876.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Zviedrijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija ir vecākā un lielākā politiskā partija Zviedrijā.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Pērs Albins Hānsons un 1946. gads · Redzēt vairāk »
