Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Daugava, Daugavgrīvas šoseja, Daugavgrīvas draudzes novads, Hapaka grāvis, Kārlis fon Bukshēvdens, Kurzemes un Zemgales hercogi, Muiža, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Spilve (Rīga), Voleri, Zviedru Vidzeme.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas šoseja
Daugavgrīvas šoseja ir Rīgas iela Pārdaugavā.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Daugavgrīvas šoseja · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Hapaka grāvis
Hapaka grāvis, arī Rātsupe vai Rātsupīte ir Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas un Jūrmalas pilsētās un Mārupes novadā.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Hapaka grāvis · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Bukshēvdens
Kārlis fon Bukshēvdens jeb Karloss fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856-1935) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Kārlis fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Hapaka muiža un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Spilve (Rīga) · Redzēt vairāk »
Voleri
Voleri ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Voleri · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Hapaka muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
