15 attiecības: Bonna, Bonnas Universitāte, Ebreji, Greifsvalde, Greifsvaldes Universitāte, Kopu teorija, Leipciga, Leipcigas Universitāte, Matemātika, Nacionālsociālisms, Prūsijas Karaliste, Topoloģija, Trešais reihs, Vācija, Vroclava.
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Bonna · Redzēt vairāk »
Bonnas Universitāte
Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Bonnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Ebreji · Redzēt vairāk »
Greifsvalde
Greifsvalde, oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Greifsvalde · Redzēt vairāk »
Greifsvaldes Universitāte
Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Greifsvaldes Universitāte · Redzēt vairāk »
Kopu teorija
Venna diagramma, kas attēlo divu kopu šķēlumu. Kopu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta kopas un to īpašības.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Kopu teorija · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Leipciga · Redzēt vairāk »
Leipcigas Universitāte
Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Leipcigas Universitāte · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Matemātika · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Topoloģija
Mēbiusa lente ir virsma, kam ir tikai viena puse un viena mala. Tas ir viens no objektiem, ko pēta topoloģijā. Topoloģija (τόπος — vieta; λόγος — mācība) ir matemātikas apakšnozare, kas vispārīgi definē jēdzienu "nepārtrauktība" un pēta nepārtrauktus attēlojumus jeb homeomorfismus un nepārtrauktas figūru deformācijas jeb homotopijas.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Topoloģija · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Fēlikss Hausdorfs un Vroclava · Redzēt vairāk »