Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Anglija, Baucene, Bādene-Virtemberga, Francija, Frīdrihs Eberts, Heidelbergas cilvēks, Heidelbergas Universitāte, Izraēla, Japāna, Kembridža, Monpeljē, Nekāra, Nelsons Anželu Pikē, Simferopole, Ukraina, Vācija, Vācijas federālās zemes.
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Heidelberga un Anglija · Redzēt vairāk »
Baucene
Baucene jeb Budišina ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes.
Jaunums!!: Heidelberga un Baucene · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Heidelberga un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Heidelberga un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Eberts
Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.
Jaunums!!: Heidelberga un Frīdrihs Eberts · Redzēt vairāk »
Heidelbergas cilvēks
Heidelbergas cilvēks ir izmiris ''Homo'' ģints atzars, kas dzīvojis Āfrikā, Eiropā, kā arī Āzijas rietumu daļā.
Jaunums!!: Heidelberga un Heidelbergas cilvēks · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Heidelberga un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Heidelberga un Izraēla · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Heidelberga un Japāna · Redzēt vairāk »
Kembridža
Kembridža (izrunā) ir pilsēta Anglijā, vēsturiskais un administratīvais Kembridžšīras grāfistes centrs.
Jaunums!!: Heidelberga un Kembridža · Redzēt vairāk »
Monpeljē
right Monpeljē ir pilsēta Francijas dienvidos apmēram 10 kilometrus no Vidusjūras.
Jaunums!!: Heidelberga un Monpeljē · Redzēt vairāk »
Nekāra
Nekāra (vācu - Neckar) ir upe Vācijā (Bādenē-Virtembergā un Hesenē).
Jaunums!!: Heidelberga un Nekāra · Redzēt vairāk »
Nelsons Anželu Pikē
Nelsons Anželu Tamsma Pikē Soutu Maiors (dzimis Heidelbergā, Vācijā) ir Brazīlijas autosportists, pazīstams pateicoties savai Formula 1 un GP2 karjerai.
Jaunums!!: Heidelberga un Nelsons Anželu Pikē · Redzēt vairāk »
Simferopole
Simferopole vai Akmesdžita ir pilsēta Krimā, Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Heidelberga un Simferopole · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Heidelberga un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Heidelberga un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Heidelberga un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
