Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Arābu valoda, Atstarošana, Šķidrums, Ātrums, Berlīne, Berlīnes Humboltu universitāte, Bonna, Bonnas Universitāte, Džeimss Maksvels, Drēzdene, Elektromagnētiskais starojums, Fizika, Fotoelektriskais efekts, Frekvence, Gaiss, Gustavs Hercs, Gustavs Roberts Kirhofs, Hamburga, Hercs, Hermanis fon Helmholcs, Higrometrs, Induktivitātes spole, Interference, Iztvaikošana, Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte, Mēness, Mehānika, Meteoroloģija, Minhene, Nobela prēmija fizikā, Sanskrits, Starptautiskā mērvienību sistēma, Vācija, Viļņa garums.
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Atstarošana
Gaismas viļņi atstarojas pret ezera virsmu un veido kalna atspulgu Atstarošana ir parādība, kad vilnis krīt uz robežvirsmu starp divām vidēm un viļņu fronte maina virzienu, atgriežoties vidē, no kuras tā nākusi.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Atstarošana · Redzēt vairāk »
Šķidrums
Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Šķidrums · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Ātrums · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Bonna · Redzēt vairāk »
Bonnas Universitāte
Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Bonnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »
Drēzdene
Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Drēzdene · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gustavs Hercs
Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Hercs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »
Higrometrs
Higrometrs (— mitrs + metron — mērs) ir ierīce, mēraparāts kas paredzēta gaisa mitruma mērīšanai vai citu gāzu mitruma noteikšanai.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Higrometrs · Redzēt vairāk »
Induktivitātes spole
Spole jeb, precīzāk, induktivitātes spole (no latīņu inductio — 'ierosināšana') ir pasīvais radioelements, kam piemīt relatīvi liela induktivitāte, bet maza kapacitāte un aktīvā (omiskā) pretestība.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Induktivitātes spole · Redzēt vairāk »
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Interference · Redzēt vairāk »
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts ir publiska pētniecības universitāte Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes Karlsrūes pilsētā.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Karlsrūes Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte jeb vienkārši Minhenes Universitāte (Universität München), abreviatūra LMU, ir universitāte Vācijas pilsētā Minhenē.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Mēness · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Mehānika · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Minhene · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Heinrihs Rudolfs Hercs un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Heinrich Hertz, Heinrich Rudolf Hertz, Heinrihs Hercs, Heinrihs Rūdolfs Hercs.
