Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Ķelne, Bonna, Hitlerjūgends, Nobela prēmija literatūrā, Otrais pasaules karš, Pablo Neruda, Patriks Vaits, Vācija, Vācijas Impērija, Vērmahts, 1930. gadi, 1937. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1949. gads, 1972. gads.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Ķelne · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Bonna · Redzēt vairāk »
Hitlerjūgends
''Hitlerjugend'' biedri Hitlerjūgends (latviski — 'Hitlera jaunatne', saīsināti HJ) bija paramilitāra NSDAP jaunatnes organizācija zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Hitlerjūgends · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija literatūrā
Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Nobela prēmija literatūrā · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pablo Neruda
Rikardo Eliesers Neftalī Rejess Basoalto (dzimis, miris), plašāk zināms ar pseidonīmu un vēlāk īsto vārdu Pablo Neruda (Pablo Neruda), bija Čīles rakstnieks, 1971.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Pablo Neruda · Redzēt vairāk »
Patriks Vaits
Patriks Viktors Martindeils Vaits (Patrick Victor Martindale White;, miris) bija Austrālijas rakstnieks, kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem angliski rakstošajiem 20. gadsimta novelistiem.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Patriks Vaits · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un Vērmahts · Redzēt vairāk »
1930. gadi
1930.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1930. gadi · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Heinrihs Bells un 1972. gads · Redzēt vairāk »
