Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Aļģes, Alfons Piterāns, Algoloģija, Baku, Bioloģija, Herbārijs, Holande, Jūrmala, Krišjāņa Barona prēmija, Krievijas Impērija, Latvieši, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Majori, Mērsrags, Meksika, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Ragaciems, Rīga, Rīgas apriņķis, Slokas pagasts, Upsāla, Upsālas Universitāte, Vācija, Vidzemes guberņa, Zviedrija, 19. jūlijs, 1910. gads, 1912. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1927. gads, 1929. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1961. gads, 1972. gads.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Aļģes · Redzēt vairāk »
Alfons Piterāns
Alfons Piterāns (1930) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes docents, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Alfons Piterāns · Redzēt vairāk »
Algoloģija
Algoloģija ir.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Algoloģija · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Baku · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Herbārijs
Herbārijs (no herba — 'augs') ir īpaši ievāktu, žāvētu un dokumentētu augu kolekcija.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Herbārijs · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Holande · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Barona prēmija
Krišjāņa Barona prēmijaPēc Otrā pasaules kara tiek piešķirta arī PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Krišjāņa Barona prēmija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
LU Dabas māja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes struktūrvienība.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Majori
Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, 24 km no Rīgas.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Majori · Redzēt vairāk »
Mērsrags
Mērsrags ir ciems Rīgas līča rietumu piekrastē, Talsu novada Mērsraga pagasta centrs.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Mērsrags · Redzēt vairāk »
Meksika
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Meksika · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Ragaciems
Ragaciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, dienvidos no Ragaciema raga.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Ragaciems · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Slokas pagasts
Slokas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Slokas pagasts · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Upsāla · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un Zviedrija · Redzēt vairāk »
19. jūlijs
19.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 19. jūlijs · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Heinrihs Skuja un 1972. gads · Redzēt vairāk »
