Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Atraitnīšu raibeņi, Atraitnīšu raibeņu cilts, Augi, Cianīdi, Dienvidamerika, Inde, Latvija, Lielais meža raibenis, Melnā krāsa, Oranžā krāsa, Raibeņu dzimta, Spārns, Suga, Tauriņa kāpurs, Tauriņi, Tropi, Vijolīšu dzimta.
Atraitnīšu raibeņi
Atraitnīšu raibeņi (Argynnis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini).
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Atraitnīšu raibeņi · Redzēt vairāk »
Atraitnīšu raibeņu cilts
Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie garspārnu raibeņu apakšdzimtas (Heliconiinae), apvienojot 8 ģintis.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Atraitnīšu raibeņu cilts · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Augi · Redzēt vairāk »
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Cianīdi · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Inde · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielais meža raibenis
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Oranžā krāsa · Redzēt vairāk »
Raibeņu dzimta
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Raibeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Spārns · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Suga · Redzēt vairāk »
Tauriņa kāpurs
Tauriņu kāpura morfoloģiskā diagramma: A — galva; B — krūtis; C — vēders Proleg ''Papilio machaon'' Ziemeļamerikas monarha (''Danaus plexippus'') kāpurs Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Tauriņa kāpurs · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Tropi · Redzēt vairāk »
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Jaunums!!: Garspārnu raibeņi un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »
