Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Berlīnes mūris, Fransuā Miterāns, Gerhards Šrēders, Heidelbergas Universitāte, Helmūts Šmits, Ludvigshāfene, Madrides klubs, Māstrihtas līgums, Penicilīni, Reinzeme-Pfalca, Romas Katoļu baznīca, Smadzeņu insults, Tiesību zinātne, Vācija, Vācijas kanclers, Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, Vēsturnieks, 1982. gads, 1989. gads, 1998. gads.
Berlīnes mūris
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).
Jaunums!!: Helmūts Kols un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »
Fransuā Miterāns
Fransuā Miterāns (dzimis, miris) bija Francijas Piektās republikas prezidents no 1981.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Fransuā Miterāns · Redzēt vairāk »
Gerhards Šrēders
Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Gerhards Šrēders · Redzēt vairāk »
Heidelbergas Universitāte
Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Helmūts Šmits
Helmūts Šmits (dzimis, miris) bija vācu sociāldemokrātu politiķis, Rietumvācijas kanclers laikā no 1974.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Helmūts Šmits · Redzēt vairāk »
Ludvigshāfene
Ludvigshāfene pie Reinas ir pilsēta Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Ludvigshāfene · Redzēt vairāk »
Madrides klubs
Madrides klubs ir pasaules lielākā līderu alianse, kurš apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu prezidentus un valdību vadītājus.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Madrides klubs · Redzēt vairāk »
Māstrihtas līgums
Māstrihtas līgums jeb 1992.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Māstrihtas līgums · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Reinzeme-Pfalca
Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm, atrodas valsts rietumos.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Smadzeņu insults
Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Smadzeņu insults · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas kanclers
Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »
Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība
Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība (CDU) ir politiskā partija Vācijā.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība · Redzēt vairāk »
Vēsturnieks
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots tiek uzskatīts par “vēstures tēvu” Vēsturnieks ir vēstures speciālists, kas nodarbojas ar vēstures izpēti, kā arī ar tās mācīšanu citiem.
Jaunums!!: Helmūts Kols un Vēsturnieks · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: Helmūts Kols un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Helmūts Kols un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Helmūts Kols un 1998. gads · Redzēt vairāk »
