Ātrāk nekā pārlūku!
6 attiecības: Asinis, Eritrocīti, Fizioloģija, Nieres, Simptoms, Urīns.
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Hematūrija un Asinis · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Hematūrija un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Hematūrija un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Jaunums!!: Hematūrija un Nieres · Redzēt vairāk »
Simptoms
Simptoms (symptoma — 'negadījums, nelaime') ir slimības pazīme.
Jaunums!!: Hematūrija un Simptoms · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Hematūrija un Urīns · Redzēt vairāk »
