Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hercogs

Indekss Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

33 attiecības: Absolūtisms, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Austrija, Austroungārija, Ģedimins, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Cilts, Grāfs, Hābsburgi, Imperators, Indriķa hronika, Itālija, Karalis, Kņazs, Krakova, Lībieši, Luksemburga, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Monarhs, Pēteris Bīrons, Prūsijas karaliste, Princis, Romas pāvests, Sigismunds II Augusts, Spānija, Svētā Romas impērija, Vācija, Vīnes kongress, Viļņas ūnija, Viduslaiki, 1918. gads, 22. septembris.

Absolūtisms

Absolūtisms ir monarhijas pakāpe, kurai raksturīga absolūta, vienpersoniska monarha vara.

Jaunums!!: Hercogs un Absolūtisms · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Hercogs un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Hercogs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Hercogs un Austrija · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Hercogs un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Hercogs un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Hercogs un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Cilts

Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu.

Jaunums!!: Hercogs un Cilts · Redzēt vairāk »

Grāfs

Grāfa heraldiskais kronis Grāfs (vāc. Graf, fr. Comte, angl. Count, kr. Граф) — sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.

Jaunums!!: Hercogs un Grāfs · Redzēt vairāk »

Hābsburgi

Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi, viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.

Jaunums!!: Hercogs un Hābsburgi · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Hercogs un Imperators · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Hercogs un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Hercogs un Itālija · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Hercogs un Karalis · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs;, slov. Kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Hercogs un Kņazs · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Hercogs un Krakova · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Hercogs un Lībieši · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: Hercogs un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Hercogs un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Hercogs un Monarhs · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Hercogs un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Hercogs un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Hercogs un Princis · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Hercogs un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Hercogs un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Hercogs un Spānija · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Hercogs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Hercogs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnes kongress

Žana Baptistes Isabeja zīmējums, 1819 Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc t. s. Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.

Jaunums!!: Hercogs un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Hercogs un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Hercogs un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Hercogs un 1918. gads · Redzēt vairāk »

22. septembris

22.

Jaunums!!: Hercogs un 22. septembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Erchercogs, Hercogiene, Lielhercogs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »