Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Anna I, Brandenburgas markgrāfiste, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Francija, Francis Leforts, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Hāga, Heinrihs Ādolfijs, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pils, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Kārlis Jēkabs Ketlers, Ketleru dzimta, Krievijas Impērija, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Luijs XIV, Nīderlande, Otrais Ziemeļu karš, Ozolnieki, Pēteris I, Prūsijas hercogiste, Rīgas aplenkums (1709—1710), Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene), Tobāgo, Valguma ezers, Zviedrija, 10. janvāris, 1650. gads, 1658. gads, 1660. gads, 1682. gads, 1698. gads, 22. janvāris, 6. jūlijs.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Anna I · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Francija · Redzēt vairāk »
Francis Leforts
Francis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Francis Leforts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Hāga
Hāga (vai 's-Gravenhage) ir pilsēta Nīderlandes rietumos, pie Ziemeļjūras.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Hāga · Redzēt vairāk »
Heinrihs Ādolfijs
Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Heinrihs Ādolfijs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca · Redzēt vairāk »
Kārlis Jēkabs Ketlers
Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes princis (1654—1676) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercoga pulka virsnieks.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kārlis Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Luijs XIV
Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Luijs XIV · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Ozolnieki
Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Ozolnieki · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene) · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Valguma ezers
Valguma ezers ir subglaciālas izcelsmes šaurs un garš ezers Tukuma novada Smārdes pagastā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Valguma ezers · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Zviedrija · Redzēt vairāk »
10. janvāris
10.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 10. janvāris · Redzēt vairāk »
1650. gads
1650.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 1650. gads · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1660. gads
1660.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 1660. gads · Redzēt vairāk »
1682. gads
1682.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 1682. gads · Redzēt vairāk »
1698. gads
1698.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 1698. gads · Redzēt vairāk »
22. janvāris
22.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 22. janvāris · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: Frīdrihs Kazimirs Ketlers un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Frīdrihs II Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Kazimirs, Hercogs Frīdrihs Kazimirs.
