Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Ansis Buševics, Apvienotā Karaliste, Austroungārija, Baltkrievijas PSR, Boļševiki, Dienas Lapa, Frīdrihs Vesmanis, Hamburga, Jaunā strāva, Krievijas PFSR, Latvieši, Latvija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Liepāja, Manheima, Rīga, Ringolds Kalnings, Sibīrija, Urāli, Vācija, Vitebska, Zigfrīds Anna Meierovics, 1895. gads, 1896. gads, 1897. gads, 1902. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1919. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1933. gads, 1937. gads, 1939. gads.
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Dienas Lapa · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Hamburga · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Hermanis Punga un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Liepāja · Redzēt vairāk »
Manheima
Manheima ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Manheima · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Rīga · Redzēt vairāk »
Ringolds Kalnings
Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Urāli · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Vācija · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Vitebska · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Hermanis Punga un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1902. gads · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1909. gads
1909.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1909. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Hermanis Punga un 1939. gads · Redzēt vairāk »
