Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Cīrihe, ETH, Freiburga, Karlsrūes Tehnoloģiju institūts, Ketēni, Lainuss Polings, Magda Štaudingera-Voita, Makromolekula, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Nobela prēmija ķīmijā, Oskars Voits, Polimēri, Ropaži, Strasbūras Universitāte, Vācija, Vormsa, 1881. gads, 1953. gads, 1965. gads, 23. marts, 8. septembris.
Cīrihe
Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Cīrihe · Redzēt vairāk »
ETH
ETH var būt.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un ETH · Redzēt vairāk »
Freiburga
Freiburga Breisgavā ir pilsēta Vācijas dienvidrietumos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, Švarcvaldē, netālu no Vācijas robežas ar Franciju.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Freiburga · Redzēt vairāk »
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts
Karlsrūes Tehnoloģiju institūts ir publiska pētniecības universitāte Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes Karlsrūes pilsētā.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Karlsrūes Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Ketēni
Ketēnu vispārīga struktūrformula Ketēni ir organiskas vielas, kas satur karbonilgrupu, kura ar dubultsaiti saistīta ar vēl vienu oglekļa atomu (atomu grupējumu >C.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Ketēni · Redzēt vairāk »
Lainuss Polings
Lainuss Karls Polings (—) bija amerikāņu ķīmiķis, bioķīmiķis, miera aktīvists, rakstnieks un pedagogs.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Lainuss Polings · Redzēt vairāk »
Magda Štaudingera-Voita
Magda Štaudingere-Voita (—) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Magda Štaudingera-Voita · Redzēt vairāk »
Makromolekula
Polipeptīdu makromolekulas ķīmiskā struktūra Makromolekula (makrós — ‘garš’) jeb polimēra molekula ir molekula ar lielu molekulmasu.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Makromolekula · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Oskars Voits · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Polimēri · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Ropaži · Redzēt vairāk »
Strasbūras Universitāte
Strasbūras Universitāte (franču: Université de Strasbourg, saīsināti Unistra, UdS) ir universitāte Strasbūrā, Francijā.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Strasbūras Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Vācija · Redzēt vairāk »
Vormsa
Vormsa ir sena pilsēta Vācijas dienvidrietumos pie Reinas upes, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un Vormsa · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1965. gads
1965.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un 1965. gads · Redzēt vairāk »
23. marts
23.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un 23. marts · Redzēt vairāk »
8. septembris
8.
Jaunums!!: Hermanis Štaudingers un 8. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hermann Staudinger, Hermans Štaudingers, Staudinger, Štaudingers.
