Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Ahemenīdu impērija, Anatolija, Asīrija, Atēnas, Austrumromas impērija, Ēģipte, Babilona, Babilonija, Balti, Bodruma, Cēzarejas Eisebijs, Cicerons, Dēla, Dņepra, Ejina, Gaza, Grieķi, Grieķu—persiešu kari, Halikarnāsa, Historiogrāfija, Irāna, Kalabrija, Kipra, Krēta, Līdija, Lielā Grieķija, Mīdieši, Olbija (Pontijas), Palestīna, Para (sala), Pēteris Šmits, Pella, Peloponēsas karš, Plūtarhs, Roda, Sama, Sardi, Sūra, Sūsa (Irāna), Senā Grieķija, Senā Roma, Sengrieķu valoda, Skiti, Skitija, Suda (enciklopēdija), Trāķija, Zakinta.
Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija ap 500. gadu pirms mūsu ēras Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550.
Jaunums!!: Hērodots un Ahemenīdu impērija · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Hērodots un Anatolija · Redzēt vairāk »
Asīrija
Asīrija uzplaukuma laikā Asīrija (akadiešu:𒀸𒋩, sīriešu: ܐܬܘܪ vai ܐܫܘܪ) bija Senās Divupes lielvalsts Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Hērodots un Asīrija · Redzēt vairāk »
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Hērodots un Atēnas · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Hērodots un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Hērodots un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Babilona
Babilona, galvenokārt reliģiskos tekstos Bābele (Bābil), tulkojumā "Dieva vārti" bija viens no nozīmīgākajiem politiskās, ekonomiskās un kultūras centriem Senajā Divupē.
Jaunums!!: Hērodots un Babilona · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Hērodots un Babilonija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Hērodots un Balti · Redzēt vairāk »
Bodruma
Bodruma ir pilsēta Muglas ilā, Turcijā.
Jaunums!!: Hērodots un Bodruma · Redzēt vairāk »
Cēzarejas Eisebijs
Cēzarejas Eisebijs (dzimis ap 263. gadu, miris 339. gadā) bija grieķu izcelsmes romiešu laika vēsturnieks, teologs un baznīcas darbinieks.
Jaunums!!: Hērodots un Cēzarejas Eisebijs · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Hērodots un Cicerons · Redzēt vairāk »
Dēla
Dēla ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā, Kiklādu arhipelāgā, administratīvi ietilpst Dienvidegejas perifērijā.
Jaunums!!: Hērodots un Dēla · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Hērodots un Dņepra · Redzēt vairāk »
Ejina
Ejina, senatnē Egina ir sala Saronikas līča Saronikas salu arhipelāgā Grieķijā.
Jaunums!!: Hērodots un Ejina · Redzēt vairāk »
Gaza
Gaza (Ġazzah) ir pilsēta Palestīnas autonomijas kontrolētajā Gazas joslā.
Jaunums!!: Hērodots un Gaza · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Hērodots un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķu—persiešu kari
Grieķu—persiešu kari, saukti arī par persiešu kariem, bija konfliktu sērija starp Persijas Ahemenīdu impēriju un Grieķijas pilsētvalstīm, kas ilga no 499.
Jaunums!!: Hērodots un Grieķu—persiešu kari · Redzēt vairāk »
Halikarnāsa
Halikarnāsa bija Senās Grieķijas polisa mūsdienu Turcijas teritorijā Mazāzijas dienvidos, kuru dibināja Trezenas ieceļotāji.
Jaunums!!: Hērodots un Halikarnāsa · Redzēt vairāk »
Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.
Jaunums!!: Hērodots un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Hērodots un Irāna · Redzēt vairāk »
Kalabrija
Kalabrija, senatnē pazīstama kā Bruttium, ir reģions Itālijas dienvidos, uz dienvidiem no Neapoles un atrodas uz pussalas Itālijas "purngalā".
Jaunums!!: Hērodots un Kalabrija · Redzēt vairāk »
Kipra
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.
Jaunums!!: Hērodots un Kipra · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Hērodots un Krēta · Redzēt vairāk »
Līdija
Līdijas teritorija ap 547. gadu p.m.ē. Mazāzijas pussalā. Ar sarkanu līniju iekrāsota Līdijas robeža 7. gadsimtā p.m.ē. Līdija bija valsts Mazāzijā pie Egejas jūras, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Hērodots un Līdija · Redzēt vairāk »
Lielā Grieķija
Lielās Grieķijas karte ar grieķu kolonistu dialektiem: ahajiešu (brūns), doriešu (dzeltens), joniešu (violets) un ziemeļrietumu grieķu (tumši pelēks) Lielā Grieķija ir Itālijas vēsturiskais apgabals ar sengrieķu kolonijām, kas dibinātas antīkajā periodā (sākot ar 8. gadsimtu pr. Kr.), kurā ietilpst Apenīnu pussalas dienvidu daļa un Sicīlija.
Jaunums!!: Hērodots un Lielā Grieķija · Redzēt vairāk »
Mīdieši
Mīdijas impērija ap 600. gadu p.m.ē. Mīdieši jeb mēdieši bija sena irāņu tauta, kas dzīvoja teritorijā, kas tajā laikā bija zināma kā Mīdija, (mūsdienu Irānas teritorijā) un runājā mīdiešu valodā.
Jaunums!!: Hērodots un Mīdieši · Redzēt vairāk »
Olbija (Pontijas)
Olbija pie Melnās jūras jeb Pontijas Olbija bija sengrieķu kolonija tagadējās Ukrainas teritorijā, kuru 6.
Jaunums!!: Hērodots un Olbija (Pontijas) · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Hērodots un Palestīna · Redzēt vairāk »
Para (sala)
Paras atrašanās vieta Egejas jūrā. Para ir sala, kas atrodas Egejas jūrā, pēc platības tā ir trešā lielākā Kiklādu sala pēc Naksas un Andras.
Jaunums!!: Hērodots un Para (sala) · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Hērodots un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Pella
Pella bija Maķedonijas galvaspilsēta (no 399. līdz 168. gadam p.m.ē).
Jaunums!!: Hērodots un Pella · Redzēt vairāk »
Peloponēsas karš
Peloponēsas karš bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnu vadīto Dēlas savienību un Peloponēsas līgu, ko vadīja Sparta.
Jaunums!!: Hērodots un Peloponēsas karš · Redzēt vairāk »
Plūtarhs
Plūtarhs (Ploútarkhos) bija grieķu cilmes romiešu vēsturnieks, biogrāfiju rakstnieks, esejists.
Jaunums!!: Hērodots un Plūtarhs · Redzēt vairāk »
Roda
Roda (Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos.
Jaunums!!: Hērodots un Roda · Redzēt vairāk »
Sama
Sama ir sala, kas atrodas Egejas jūrā Austrumsporādu arhipelāgā.
Jaunums!!: Hērodots un Sama · Redzēt vairāk »
Sardi
Sardi jeb Sardas bija viena no lielajām senās pasaules pilsētām, vairāk pazīstama kā Līdijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Hērodots un Sardi · Redzēt vairāk »
Sūra
35. Korāna sūra mošejā Kairā Sūra (sūrah) ir nodaļa Korānā.
Jaunums!!: Hērodots un Sūra · Redzēt vairāk »
Sūsa (Irāna)
Sūsa (Šušen) ir sena pilsēta mūsdienu Irānas teritorijā.
Jaunums!!: Hērodots un Sūsa (Irāna) · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Hērodots un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Hērodots un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Hērodots un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Hērodots un Skiti · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: Hērodots un Skitija · Redzēt vairāk »
Suda (enciklopēdija)
Pirmā lapa vienā no agrajiem ''Sudas'' drukas izdevumiem Suda jeb Svida ir apjomīgs 10.
Jaunums!!: Hērodots un Suda (enciklopēdija) · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Hērodots un Trāķija · Redzēt vairāk »
Zakinta
Zakinta (Zákynthos) ir sala Grieķijā, Jonijas jūrā.
Jaunums!!: Hērodots un Zakinta · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Herodots, Herodotus, Hērodots no Halikarnāsas.
