14 attiecības: Alumīnija hlorīds, Amīdi, Amīni, Aminoskābes, Bāze (ķīmija), Esteri, Hidroksīdi, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Pārziepošana, Sāļi, Sālsskābe, Skābes, Spirti.
Alumīnija hlorīds
Alumīnija hlorīds (AlCl3) ir alumīnija un hlora binārais savienojums.
Jaunums!!: Hidrolīze un Alumīnija hlorīds · Redzēt vairāk »
Amīdi
150px Amīdi ir karbonskābju funkcionālie atvasinājumi, kur skābes karboksilgrupā hidroksilgrupa ir aizvietota ar aminogrupu.
Jaunums!!: Hidrolīze un Amīdi · Redzēt vairāk »
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Hidrolīze un Amīni · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Hidrolīze un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Hidrolīze un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Hidrolīze un Esteri · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Hidrolīze un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Hidrolīze un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Hidrolīze un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pārziepošana
nātrija hidroksīdu. Pārziepošana ir process, kurā hidrolizē esterus ar sārmu.
Jaunums!!: Hidrolīze un Pārziepošana · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Hidrolīze un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Hidrolīze un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Hidrolīze un Skābes · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Hidrolīze un Spirti · Redzēt vairāk »