Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hidrīdi

Indekss Hidrīdi

Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.

33 attiecības: Amfotēriskums, Anods, Binārie savienojumi, Borūdeņraži, Deitērijs, Dietilēteris, Elektrolīze, Elektronegativitāte, Elektrovadītspēja, Izotops, Kalcija hidrīds, Kalcijs, Kālija hidroksīds, Kālijs, Kušanas temperatūra, Lantāns, Litija hidrīds, Litijs, Nātrija hlorīds, Niķelis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Pallādijs, Pārejas metāli, Protijs, Reducētājs, Sāļi, Sārmi, Sārmu metāli, Silīcijskābe, Skābes, Stehiometrija, Titāns, Tritijs.

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Hidrīdi un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Anods

Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.

Jaunums!!: Hidrīdi un Anods · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (no  — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Hidrīdi un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Borūdeņraži

Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.

Jaunums!!: Hidrīdi un Borūdeņraži · Redzēt vairāk »

Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Jaunums!!: Hidrīdi un Deitērijs · Redzēt vairāk »

Dietilēteris

Dietilēteris (etoksietāns, CH3CH2−O−CH2CH3) ir plašāk pazīstamais ēteris.

Jaunums!!: Hidrīdi un Dietilēteris · Redzēt vairāk »

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Jaunums!!: Hidrīdi un Elektrolīze · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Hidrīdi un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Hidrīdi un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Hidrīdi un Izotops · Redzēt vairāk »

Kalcija hidrīds

Kalcija hidrīds (CaH2) ir kalcija un ūdeņraža binārais savienojums, kas pieder pie jonu hidrīdiem.

Jaunums!!: Hidrīdi un Kalcija hidrīds · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Hidrīdi un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kālija hidroksīds

Kālija hidroksīds (KOH) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Hidrīdi un Kālija hidroksīds · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Hidrīdi un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Hidrīdi un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Lantāns

Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.

Jaunums!!: Hidrīdi un Lantāns · Redzēt vairāk »

Litija hidrīds

Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Hidrīdi un Litija hidrīds · Redzēt vairāk »

Litijs

Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.

Jaunums!!: Hidrīdi un Litijs · Redzēt vairāk »

Nātrija hlorīds

Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).

Jaunums!!: Hidrīdi un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Hidrīdi un Niķelis · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Hidrīdi un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Pallādijs

Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.

Jaunums!!: Hidrīdi un Pallādijs · Redzēt vairāk »

Pārejas metāli

KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.

Jaunums!!: Hidrīdi un Pārejas metāli · Redzēt vairāk »

Protijs

Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.

Jaunums!!: Hidrīdi un Protijs · Redzēt vairāk »

Reducētājs

Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).

Jaunums!!: Hidrīdi un Reducētājs · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Hidrīdi un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Jaunums!!: Hidrīdi un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sārmu metāli

Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Hidrīdi un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »

Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).

Jaunums!!: Hidrīdi un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Hidrīdi un Skābes · Redzēt vairāk »

Stehiometrija

Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.

Jaunums!!: Hidrīdi un Stehiometrija · Redzēt vairāk »

Titāns

Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.

Jaunums!!: Hidrīdi un Titāns · Redzēt vairāk »

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Jaunums!!: Hidrīdi un Tritijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Deiterīdi, Hidrīda jons, Hidrīdjons, Protīdi, Tritīdi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »