Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Antikvarki, Ateisms, Bozoni, CERN, Dievs, Elektromagnētisms, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Elementārdaļiņu fizika, Enerģija, Fotons, Gluons, Gravitācija, Leons Ledermans, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Masa, Melnais caurums, Nesējdaļiņas, Pīters Higss, Plašsaziņas līdzekļi, Skalārs lauks, Spins, Standartmodelis, Standartnovirze, T kvarks, Telpa, Vājā mijiedarbība, Visums, 2001. gads.
Antikvarki
Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.
Jaunums!!: Higsa bozons un Antikvarki · Redzēt vairāk »
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Jaunums!!: Higsa bozons un Ateisms · Redzēt vairāk »
Bozoni
Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.
Jaunums!!: Higsa bozons un Bozoni · Redzēt vairāk »
CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.
Jaunums!!: Higsa bozons un CERN · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Higsa bozons un Dievs · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Higsa bozons un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Elektronvolts
Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.
Jaunums!!: Higsa bozons un Elektronvolts · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Higsa bozons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Jaunums!!: Higsa bozons un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Higsa bozons un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Higsa bozons un Fotons · Redzēt vairāk »
Gluons
Gluons (no — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.
Jaunums!!: Higsa bozons un Gluons · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Higsa bozons un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Leons Ledermans
Leons Makss Ledermans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Higsa bozons un Leons Ledermans · Redzēt vairāk »
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Jaunums!!: Higsa bozons un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Higsa bozons un Masa · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Higsa bozons un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Nesējdaļiņas
Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Higsa bozons un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »
Pīters Higss
Pīters Veirs Higss (dzimis) ir britu fiziķis teorētiķis.
Jaunums!!: Higsa bozons un Pīters Higss · Redzēt vairāk »
Plašsaziņas līdzekļi
Sūtītājs izmanto televīziju, lai nogādātu ziņojumu skatītājiem Plašsaziņas līdzekļi vai masu saziņas līdzekļi ir jebkurš rīks, kuru izmantojot var veikt plašsaziņu — ziņojumi tiek nogādāti no sūtītāja plašai auditorijai.
Jaunums!!: Higsa bozons un Plašsaziņas līdzekļi · Redzēt vairāk »
Skalārs lauks
Skalārs lauks ir funkcija, kas kādā telpas (vai laiktelpas) apgabalā katram punktam P ir piekārto skalāru lielumu.
Jaunums!!: Higsa bozons un Skalārs lauks · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Higsa bozons un Spins · Redzēt vairāk »
Standartmodelis
Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.
Jaunums!!: Higsa bozons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »
Standartnovirze
Normālsadalījuma (zvanveida līknes) grafiks. Katra iekrāsotā josla ir vienas standartnovirzes platumā. Standartnovirze ir izlases variācijas rādītājs, ko nosaka, izvelkot kvadrātsakni no izlases dispersijas.
Jaunums!!: Higsa bozons un Standartnovirze · Redzēt vairāk »
T kvarks
T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.
Jaunums!!: Higsa bozons un T kvarks · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Higsa bozons un Telpa · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Higsa bozons un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Higsa bozons un Visums · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: Higsa bozons un 2001. gads · Redzēt vairāk »
