Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hipatija hronika

Indekss Hipatija hronika

Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijevas Krievzemes hroniku apkopojums.

11 attiecības: Baznīcslāvu valoda, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Kijeva, Kijevas Krievzeme, Kostroma, Laurentija hronika, Nikolajs Karamzins, Pagājušo gadu vēsture, Polijas—Lietuvas ūnija, Rurika dinastija, Sanktpēterburga.

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, saukta arī vecslāvu valoda, senbulgāru valoda vai senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Kijeva

Kijeva jeb Kijiva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Kijeva · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kostroma

Kostroma ir pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Kostroma · Redzēt vairāk »

Laurentija hronika

baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »

Nikolajs Karamzins

Nikolajs Karamzins (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks un sentimentālisma rakstnieks.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Nikolajs Karamzins · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rurika dinastija

Rurika dzimtai piederīgie Kijevas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā. Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijevas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Hipatija hronika un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ipatija hronika.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »