38 attiecības: Acs, Apakšžoklis, Asinis, Augi, Ģints (bioloģija), Āfrika, Āzija, Cūkas, Džons Edvards Grejs, Delfīni, Eiropa, Fosilijas, Gaisma, Galva, Ilknis, Kamieļu dzimta, Kilograms, Kuņģis, Lūpas, Miocēns, Mute, Nags, Nakts, Nīlzirgs, Oranžā krāsa, Pārnadži, Pirksts, Pleistocēns, Pundurnīlzirgs, Sarkanā krāsa, Saule, Suga, Sviedru dziedzeri, Vaļi, Vaļveidīgie, Zāle, Ziloņi, Zobi.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Acs · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Asinis · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Augi · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Āzija · Redzēt vairāk »
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Cūkas · Redzēt vairāk »
Džons Edvards Grejs
Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Džons Edvards Grejs · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Delfīni · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Gaisma · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Galva · Redzēt vairāk »
Ilknis
Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Ilknis · Redzēt vairāk »
Kamieļu dzimta
Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Lūpas
Lūpas Lūpas ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Lūpas · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Miocēns · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Mute · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Nags · Redzēt vairāk »
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Nakts · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Oranžā krāsa · Redzēt vairāk »
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Pārnadži · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Pirksts · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pundurnīlzirgs
Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »
Sarkanā krāsa
Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Saule · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Suga · Redzēt vairāk »
Sviedru dziedzeri
Sviedru dziedzeri ir mazas tubulāras struktūras ādā, kas izdala sviedrus.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Sviedru dziedzeri · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Zāle
Zāle var būt.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Zāle · Redzēt vairāk »
Ziloņi
Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Ziloņi · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Nīlzirgu dzimta un Zobi · Redzēt vairāk »