Satura rādītājs
13 attiecības: Aļģes, Abinieki, Augsne, Šūnapvalks, Bezmugurkaulnieki, Celuloze, Gameta, Hitīns, Micēlijs, Mitohondrijs, Rizoīdi, Saprotrofi, Sēnes.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Skatīt Hitridiomikotas un Aļģes
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Hitridiomikotas un Abinieki
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Hitridiomikotas un Augsne
Šūnapvalks
Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.
Skatīt Hitridiomikotas un Šūnapvalks
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Hitridiomikotas un Bezmugurkaulnieki
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Skatīt Hitridiomikotas un Celuloze
Gameta
olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.
Skatīt Hitridiomikotas un Gameta
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Skatīt Hitridiomikotas un Hitīns
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Skatīt Hitridiomikotas un Micēlijs
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Skatīt Hitridiomikotas un Mitohondrijs
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Skatīt Hitridiomikotas un Rizoīdi
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Skatīt Hitridiomikotas un Saprotrofi
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Hitridiomikotas un Sēnes