Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Huņņi

Indekss Huņņi

Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.

35 attiecības: Alani, Atila, Austrumeiropa, Avāri (senie), Ķīna, Āzija, Baikāls, Bulgāri, Centrālāzija, Centrāleiropa, Dņestra, Dona, Donava, Eiropa, Gallija, Indija, Itālija, Karpati, Kaspijas jūra, Klejotāji, Langobardi, Lielā tautu staigāšana, Lopkopība, Mongolija, Ostgoti, Romas impērija, Somugru valodas, Tatāri, Tjurki, Ungāri, Urāli, Vestgoti, Vidusdonavas zemiene, Viduslaiki, Volga.

Alani

Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.

Jaunums!!: Huņņi un Alani · Redzēt vairāk »

Atila

Atila (406.—453.), arī pazīstams kā Huņņu Atila, bija huņņu valdnieks no 434.

Jaunums!!: Huņņi un Atila · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Huņņi un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Avāri (senie)

Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).

Jaunums!!: Huņņi un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Huņņi un Ķīna · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Huņņi un Āzija · Redzēt vairāk »

Baikāls

Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.

Jaunums!!: Huņņi un Baikāls · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Pirmbulgāru cilšu pārvietošanās no Azovas jūras krastiem (6.—7. gs.). Bulgāru valsts cara Simeona I valdīšanas laikā (893—927). Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Huņņi un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Huņņi un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

Centrāleiropas valstis. Centrāleiropas valstis (''Mitteleuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Centrāleiropa jeb Viduseiropa ir ekonomiskajā, politiskajā un ģeogrāfiskajā izpratnē plaši lietots jēdziens, lai gan pietiekami precīzas tā definīcijas nav.

Jaunums!!: Huņņi un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dņestra

Dņestra ir upe Austrumeiropā.

Jaunums!!: Huņņi un Dņestra · Redzēt vairāk »

Dona

Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.

Jaunums!!: Huņņi un Dona · Redzēt vairāk »

Donava

Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.

Jaunums!!: Huņņi un Donava · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Huņņi un Eiropa · Redzēt vairāk »

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras. Gallija un apkārtējās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Gallija senatnē bija reģions Rietumeiropā, tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas un Rietumšveices teritorijās, kā arī daļa no Nīderlandes un Vācijas rietumu daļas Reinas kreisā krasta pusē.

Jaunums!!: Huņņi un Gallija · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Huņņi un Indija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Huņņi un Itālija · Redzēt vairāk »

Karpati

Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas un Rumānijas teritorijās.

Jaunums!!: Huņņi un Karpati · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir planētas lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Huņņi un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Klejotāji

Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.

Jaunums!!: Huņņi un Klejotāji · Redzēt vairāk »

Langobardi

250px Langobardi (garās bārdas) bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.

Jaunums!!: Huņņi un Langobardi · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Lielā tautu staigāšana Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Huņņi un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lopkopība

Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.

Jaunums!!: Huņņi un Lopkopība · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija (Монгол Улс), oficiāli — Mongolijas Valsts, ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.

Jaunums!!: Huņņi un Mongolija · Redzēt vairāk »

Ostgoti

Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.

Jaunums!!: Huņņi un Ostgoti · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Huņņi un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Huņņi un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Huņņi un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tjurki

Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.

Jaunums!!: Huņņi un Tjurki · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Huņņi un Ungāri · Redzēt vairāk »

Urāli

Karte ar Urālu kalniem Narodnajas kalns Piepolārajos Urālos septembrī. Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kuras centrālā ass veido robežu starp divām Eirāzijas daļām — rietumos no tiem atrodas Eiropa, bet austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Huņņi un Urāli · Redzēt vairāk »

Vestgoti

Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.

Jaunums!!: Huņņi un Vestgoti · Redzēt vairāk »

Vidusdonavas zemiene

Vidusdonavas zemienes atrašanās vieta Eiropā Vidusdonavas zemiene, arī Panonijas zemiene vai Karpatu baseins, ir liela zemiene Centrāleiropā, kuru ieskauj Karpati, Alpi, Dināru kalniene un Serbijas Karpati.

Jaunums!!: Huņņi un Vidusdonavas zemiene · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Huņņi un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Volga

Volga (čuvašu: Атăл,, tatāru: Идел) ir upe Krievijā, garākā Eiropas upe.

Jaunums!!: Huņņi un Volga · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »