Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Alfrēda Vēgenera institūts, Antarktīda, Antarktika, Antarktikas speciāli aizsargātie areāli, Argentīna, Argentīnas Antarktikas institūts, Atmosfēra, Dalmana, Fauna, Flora, Itālija, Jūras bioloģija, Karaļa Džordža sala, Meteoroloģija, Vācija.
Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.
Jaunums!!: Karlīni un Alfrēda Vēgenera institūts · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Karlīni un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Jaunums!!: Karlīni un Antarktika · Redzēt vairāk »
Antarktikas speciāli aizsargātie areāli
Roidsa ragā Antarktikas speciāli aizsargātie areāli (ASPA no) ir areāli Antarktīdas kontinentā vai subantarktiskajās salās, kam tiek piemērots speciāls aizsardzības statuss.
Jaunums!!: Karlīni un Antarktikas speciāli aizsargātie areāli · Redzēt vairāk »
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Karlīni un Argentīna · Redzēt vairāk »
Argentīnas Antarktikas institūts
Argentīnas Antarktikas institūts (I.A.A.) ir Argentīnas valdības institūcija, kas nodarbojas ar Antarktikas zinātnisko izpētes programmu organizēšanu un koordinēšanu.
Jaunums!!: Karlīni un Argentīnas Antarktikas institūts · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Karlīni un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Dalmana
Dalmana ir Vācijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Karlīni un Dalmana · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Karlīni un Fauna · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Karlīni un Flora · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Karlīni un Itālija · Redzēt vairāk »
Jūras bioloģija
alt.
Jaunums!!: Karlīni un Jūras bioloģija · Redzēt vairāk »
Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala vai 25.
Jaunums!!: Karlīni un Karaļa Džordža sala · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Karlīni un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karlīni un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Base Antártica Carlini, Base Carlini, Carlini, Estación Aeronaval Caleta Potter, Hubani, Jubany, Kaletapotera.
