9 attiecības: Aleksandrs fon Humbolts, Antarktīda, Širmahera oāze, Karalienes Modas Zeme, Morēna, Orvina kalni, Princeses Astridas krasts, Vācija, Volthata kalni.
Aleksandrs fon Humbolts
Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Širmahera oāze
Krievijas polārstacija Novolazarevska. Širmahera oāze ir polārā oāze Austrumantarktīdā Princeses Astridas krastā.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Širmahera oāze · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Morēna · Redzēt vairāk »
Orvina kalni
Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Orvina kalni · Redzēt vairāk »
Princeses Astridas krasts
Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Vācija · Redzēt vairāk »
Volthata kalni
Volthata kalni ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā.
Jaunums!!: Humbolta kalni un Volthata kalni · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Aleksandra fon Humbolta kalni, Alexander-von-Humboldt-Gebirge, Humboldtfjella.