Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Afikss, Austrumāzija, Austrumeiropa, Ģermāņu valodas, Ķīna, Centrāleiropa, Dienvidamerika, Dienvidrietumāzija, Dzeja, Dzimtā valoda, Fonoloģija, Ido, Indoeiropiešu valodas, Latvijas Esperanto asociācija, Ludviks Zāmenhofs, Mākslīgā valoda, Miers, Minoritātes valoda, Proza, Pseidonīms, Romāņu valodas, Sakne (valodniecība), Slāvu valodas, Unua Libro, Valoda, Varšava, Volapiks, 1870. gadi, 1872. gads, 1880. gadi, 1887. gads.
Afikss
Afikss, agrāk arī dēklis ir morfēma, ko pievieno vārda saknei kā vārddarināšanas vai formveidošanas līdzekli.
Jaunums!!: Esperanto un Afikss · Redzēt vairāk »
Austrumāzija
Austrumāzija puslodes kartē Austrumāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas austrumu daļā.
Jaunums!!: Esperanto un Austrumāzija · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Esperanto un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Esperanto un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Esperanto un Ķīna · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Esperanto un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Esperanto un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.
Jaunums!!: Esperanto un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Esperanto un Dzeja · Redzēt vairāk »
Dzimtā valoda
Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas.
Jaunums!!: Esperanto un Dzimtā valoda · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Esperanto un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Ido
Ido (ido) ir mākslīga valoda, kas sākusi veidoties 1907.
Jaunums!!: Esperanto un Ido · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Esperanto un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Latvijas Esperanto asociācija
Latvijas Esperanto asociācija ir dibināta esperanto pratēju biedrība, kopš 1989.
Jaunums!!: Esperanto un Latvijas Esperanto asociācija · Redzēt vairāk »
Ludviks Zāmenhofs
Ludviks Lāzars Zāmenhofs (dzimis, miris) bija ebreju acu ārsts un poliglots, bet vislabāk zināms kā mākslīgās valodas esperanto radītājs.
Jaunums!!: Esperanto un Ludviks Zāmenhofs · Redzēt vairāk »
Mākslīgā valoda
Karogs, kas ir mākslīgo valodu entuziastu simbols. Tajā attēlots Bābeles tornis saullēktā. Mākslīgā valoda ir valoda, kas ir mākslīgi izveidota pēc dabisko valodu parauga.
Jaunums!!: Esperanto un Mākslīgā valoda · Redzēt vairāk »
Miers
Viens no miera simboliem - dūja. Miers ir termins, kuru attiecina uz laika periodu, kad nenotiek karš starp valstīm vai arī pašā valstī, piemēram, pilsoņu karš.
Jaunums!!: Esperanto un Miers · Redzēt vairāk »
Minoritātes valoda
Minoritātes jeb mazākumtautības valoda ir valoda, ko prot kāda valsts iedzīvotāju mazākumgrupa.
Jaunums!!: Esperanto un Minoritātes valoda · Redzēt vairāk »
Proza
Proza (— ‘tiešs’) jeb epika (— ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā.
Jaunums!!: Esperanto un Proza · Redzēt vairāk »
Pseidonīms
Rainis — īstajā vārdā Jānis Pliekšāns Pseidonīms ( — ‘izdoma’, onoma — ‘vārds’)L.
Jaunums!!: Esperanto un Pseidonīms · Redzēt vairāk »
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Jaunums!!: Esperanto un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »
Sakne (valodniecība)
Sakne valodniecībā ir morfēma.
Jaunums!!: Esperanto un Sakne (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Esperanto un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Unua Libro
''Unua Libro'' (pirmais izdevums, 1887, krieviski) ''Unua Libro por Angloj'' (pirmais izdevums angļu valodā, 1888, ''Steinhaus ''tulkojums). Unua Libro (latviski Pirmā Grāmata), izdota ar nosaukumu Международный язык, bija pirmā publikācija, kurā aprakstīta esperanto, tobrīd saukta par Starptautisko valodu (Esperanto:Lingvo Internacia).
Jaunums!!: Esperanto un Unua Libro · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Esperanto un Valoda · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Esperanto un Varšava · Redzēt vairāk »
Volapiks
Volapiks (Volapük,, Volapük nulik) ir mākslīgā valoda, kuru no 1879.
Jaunums!!: Esperanto un Volapiks · Redzēt vairāk »
1870. gadi
Versaļas pilī (1871). 1870.
Jaunums!!: Esperanto un 1870. gadi · Redzēt vairāk »
1872. gads
1872.
Jaunums!!: Esperanto un 1872. gads · Redzēt vairāk »
1880. gadi
Eifeļa tornis expo laikā (1889). 1880.
Jaunums!!: Esperanto un 1880. gadi · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Esperanto un 1887. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Eo, Esperanto valoda, ISO 639:eo.
