Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Apgaismības laikmets, Baltijas somu valodas, Dāņi, Dialekts, Dienvidigauņu valoda, Divvalodība, Eiropa, Grāmata, Hījumā, Ižoru valoda, Iespiešana, Igauņi, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas okupācija (1940), Katehisms, Krievi, Krievija, Krievu valoda, Latīņu raksts, Latvija, Lībiešu valoda, Lēnes apriņķis, Lietuva, Luterisms, Padomju Savienība, Pērnavas apriņķis, Peipuss, Rokraksts, Sāmsala, Setu dialekts, Somu valoda, Somugru valodas, Tallina, Tartu, Urāliešu valodas, Valsts valoda, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vepsu valoda, Veru valoda, Votu valoda, Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, Zviedri, 13. gadsimts, 19. gadsimts.
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Baltijas somu valodas
Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Baltijas somu valodas · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »
Dienvidigauņu valoda
Dienvidigauņu (lõunaeesti kiil) jeb ugaļu valoda, dažreiz arī dienvidigauņu dialekts, ir urāliešu valodu saimes somugru atzara reģionālā valoda Igaunijā, kura dažreiz tiek uzskatīta par igauņu valodas dialektu.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Dienvidigauņu valoda · Redzēt vairāk »
Divvalodība
Divvalodība jeb bilingvisms (no — 'divi' un lingua — 'valoda') ir parādība, kad cilvēks vai cilvēku kopums saziņā spēj izmantot divas valodas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Divvalodība · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Grāmata · Redzēt vairāk »
Hījumā
Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Hījumā · Redzēt vairāk »
Ižoru valoda
Ižoru valoda ir somugru valodu saimes Baltijas jūras atzara valoda.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Ižoru valoda · Redzēt vairāk »
Iespiešana
Grāmatu iespiešana ap 1770. gadu Iespiešana jeb drukāšana (no — 'spiest (grāmatas)') ir tekstu un attēlu izgatavošana un pavairošana ar mehānisku vai elektroniski mehānisku iespiedmašīnu uz papīra vai cita materiāla uzklājot iespiedkrāsu.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Iespiešana · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Igaunijas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Igaunijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Katehisms · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lēnes apriņķis
Lēnes apriņķis (— ‘Rietumu apriņķis’) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Lēnes apriņķis · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Luterisms · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Peipuss · Redzēt vairāk »
Rokraksts
Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Rokraksts · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Setu dialekts
Setu dialekts jeb setu valoda (seto kiil´) ir dienvidigauņu valodas dialekts, kurā runā seti.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Setu dialekts · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Tartu · Redzēt vairāk »
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Valsts valoda · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vepsu valoda
Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Vepsu valoda · Redzēt vairāk »
Veru valoda
Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī veru dialekts, ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Veru valoda · Redzēt vairāk »
Votu valoda
Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Votu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Igauņu valoda un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Igauņu valoda un Zviedri · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Igauņu valoda un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Igauņu valoda un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
