Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

Indekss IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

43 attiecības: Aiz upītes es uzaugu, Ak Jeruzaleme, modies, Aleksandrs Vēbers, Andrejs Jurjāns, Ņujorka, Baltijas pārkrievošana, Bandinieka rudzi auga, Beverīnas dziedonis, Dievs, dod mūsu tēvu zemei, Dievs, svētī Latviju, Ej, bāliņi, lūkoties, Ernests Vīgners, Frīdrihs Grosvalds, Gods Dievam augstībā, Holera, Ilūkstes apriņķis, Indriķis Zīle, Jāņi, Jānis Čakste, Jānis Baumanis, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Kade, Jāzeps Vītols, Jelgava, Jelgava (stacija), Jelgavas Latviešu biedrība, Jelgavas pils, Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Juris Jurjāns (mežradznieks), Kas tie tādi, kas dziedāja, Konstantīns Pēkšēns, Krievijas Impērija, Latgale, Latvijā (dziesma), Līgojat, līksmojat, Nikolajs II Romanovs, Pūt, vējiņi (dziesma), Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas un visas Latvijas metropolīts, Sniedziņš sniga, putināja, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 1895. gads Latvijā.

Aiz upītes es uzaugu

„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis. Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Aiz upītes es uzaugu · Redzēt vairāk »

Ak Jeruzaleme, modies

Ak Jeruzaleme, modies ir Jurjānu Andreja korālis ar Filipa Nikolaji vārdiem, kas pirmo reizi atskaņots Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Ak Jeruzaleme, modies · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vēbers

Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Bandinieka rudzi auga

Dziesmas „Bandinieka rudzi auga” sākuma notis. Bandinieka rudzi auga ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā bija iekļauta 1895.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Bandinieka rudzi auga · Redzēt vairāk »

Beverīnas dziedonis

Dziesmas "Beverīnas dziedonis" sākuma notis Beverīnas dziedonis ir latviešu kora dziesma ar Ausekļa vārdiem jauktajam korim un orķestrim, ko 1891.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Beverīnas dziedonis · Redzēt vairāk »

Dievs, dod mūsu tēvu zemei

Dievs, dod mūsu tēvu zemei ir Jurjānu Andreja 1886.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Dievs, dod mūsu tēvu zemei · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Ej, bāliņi, lūkoties

„Ej, bāliņi, lūkoties” sākuma notis. Ej, bāliņi, lūkoties ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota”.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Ej, bāliņi, lūkoties · Redzēt vairāk »

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Grosvalds

J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »

Gods Dievam augstībā

Senā mesas ''Gloria'' melodija. Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Gods Dievam augstībā · Redzēt vairāk »

Holera

''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Holera · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Baumanis

Jānis Baumanis (dzimis) ir latviešu autosportists.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jānis Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Kade

Jānis Kade (1858—1923) bija Irlavas skolotāju semināra skolotājs, ērģelnieks, komponists un diriģents.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jānis Kade · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgava (stacija)

Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jelgava (stacija) · Redzēt vairāk »

Jelgavas Latviešu biedrība

Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jelgavas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca

Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 20. gadsimta sākumā Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no jaunākajām Jelgavas baznīcām, kas celta 1845.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Juris Jurjāns (mežradznieks)

Juris Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu mežradznieks, mūzikas pedagogs, komponists.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Juris Jurjāns (mežradznieks) · Redzēt vairāk »

Kas tie tādi, kas dziedāja

Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvijā (dziesma)

Latvijā ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Latvijā (dziesma) · Redzēt vairāk »

Līgojat, līksmojat

Līgojat, līksmojat, pareizāk, Līgojiet, līksmojiet! ir 1894.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Līgojat, līksmojat · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas un visas Latvijas metropolīts

Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons. Rīgas un visas Latvijas metropolīts ir Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja tituls kopš 1936.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Rīgas un visas Latvijas metropolīts · Redzēt vairāk »

Sniedziņš sniga, putināja

Sniedziņš sniga, putināja ir 1892.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Sniedziņš sniga, putināja · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Jaunums!!: IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ceturtie Dziesmu svētki, IV Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, IV Vispārīgie latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētki, IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »