Ātrāk nekā pārlūku!
61 attiecības: Aleksandrs Vēbers, Anri Rinks, Atis Kronvalds, Augusts Bīlenšteins, Austrums (mēnešraksts), Baltijas skolotāju seminārs, Baumaņu Kārlis, Burtnieki, Cēsis, Dainas, Daugavas zvejnieku dziesma, Dāvids Cimze, Dievs, sargi Ķeizaru!, Dievs, svētī Latviju, Ernests Vīgners, Fēlikss Mendelszons, Francis Šūberts, Fricis Brīvzemnieks, Gulbene, Indriķis Zīle, Jāņa dziesma, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Cimze, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Neilands, Johans Sebastiāns Bahs, Karavīri bēdājās, Kas tie tādi, kas dziedāja, Koknese, Kristofs Vilibalds Gluks, Kur mājo, Kurzemes guberņa, Līgo, laiva, uz ūdeņa, Ludvigs van Bēthovens, Maza biju, neredzēju, Mazsalaca, Mārtiņš Luters, Nu ar Dievu, Vidzemīte, Oskars Šepskis, Pēteris Hincenbergs, Rīga, Rīga dimd, Rīgas Doms, Rīgas Latviešu biedrība, Rihards Tomsons, Rihards Vāgners, Saldus, Saules meita (dziesma), Sēlija, Straupe, ..., Sunākstes luterāņu baznīca, Tēvijas dziesma, Trikāta, Vecpiebalga, Vidzemes guberņa, Vidzemes skolotāju seminārs, Viestura dārzs, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, 1873. gads, 26. jūnijs, 8. jūlijs. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Anri Rinks
Anri Rinks (Liona —, Badalona) bija Francijas šahists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Anri Rinks · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Austrums (mēnešraksts)
Austrums bija no 1885.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Austrums (mēnešraksts) · Redzēt vairāk »
Baltijas skolotāju seminārs
Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Cēsis · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dainas · Redzēt vairāk »
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »
Dāvids Cimze
Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »
Dievs, sargi Ķeizaru!
Himnas notis un vārdi krieviski Dievs, sargi Ķeizaru! bija Krievijas Impērijas himna no 1833.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dievs, sargi Ķeizaru! · Redzēt vairāk »
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »
Ernests Vīgners
Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ernests Vīgners · Redzēt vairāk »
Fēlikss Mendelszons
Jakobs Ludvigs Fēlikss Mendelszons Bartoldi (dzimis Hamburgā, Vācijā, miris Leipcigā, Vācijā) bija vācu agrīnā romantisma komponists, pianists, ērģelnieks un diriģents.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Fēlikss Mendelszons · Redzēt vairāk »
Francis Šūberts
Francis Šūberts (—) bija austriešu komponists, kurš nodzīvoja 31 gadu un mira pašā jaunrades spēku plaukumā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Francis Šūberts · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Gulbene · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
Jāņa dziesma
Cimzes "Jāņu dziesmu" fragmenta notis. Jāņa dziesma ir populārāko Jāņu tautasdziesmu virkne Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jāņa dziesma · Redzēt vairāk »
Jānis Bētiņš (mūziķis)
Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Jānis Neilands
Jānis Neilands (1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Jānis Neilands · Redzēt vairāk »
Johans Sebastiāns Bahs
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Johans Sebastiāns Bahs · Redzēt vairāk »
Karavīri bēdājās
"Karavīri bēdājās" sākuma notis. Karavīri bēdājās ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Karavīri bēdājās · Redzēt vairāk »
Kas tie tādi, kas dziedāja
Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Koknese · Redzēt vairāk »
Kristofs Vilibalds Gluks
Kristofa Vilibalda Gluka portrets (1775) Kristofs Vilibalds Gluks (1714—1787) bija vācu cilmes agrīnā klasicisma perioda operu un baletmūzikas komponists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kristofs Vilibalds Gluks · Redzēt vairāk »
Kur mājo
Kur mājo mana meitiņa ir Dāvida Cimzes sacerēta latviešu ziņģe, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kur mājo · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Līgo, laiva, uz ūdeņa
Dziesmas "Līgo, laiva, uz ūdeņa" sākuma notis. Līgo, laiva, uz ūdeņa ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Līgo, laiva, uz ūdeņa · Redzēt vairāk »
Ludvigs van Bēthovens
Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770. gada 16. decembris Bonna - 1827. gada 26. marts Vīne) bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Ludvigs van Bēthovens · Redzēt vairāk »
Maza biju, neredzēju
"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Maza biju, neredzēju · Redzēt vairāk »
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Mazsalaca · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Nu ar Dievu, Vidzemīte
"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis. Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Nu ar Dievu, Vidzemīte · Redzēt vairāk »
Oskars Šepskis
Oskars Šepskis (Oscar Schepsky, 1850-1914) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Oskars Šepskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Hincenbergs
Pēteris Hincenbergs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Pēteris Hincenbergs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīga dimd
Dziesmas "Rīga dimd" sākuma notis. Rīga dimd ir populāra latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīga dimd · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Rihards Vāgners
Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Saldus · Redzēt vairāk »
Saules meita (dziesma)
Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Saules meita (dziesma) · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Sēlija · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Straupe · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Tēvijas dziesma · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Trikāta · Redzēt vairāk »
Vecpiebalga
Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vecpiebalga · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
1873. gads
1873.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 1873. gads · Redzēt vairāk »
26. jūnijs
26.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 26. jūnijs · Redzēt vairāk »
8. jūlijs
8.
Jaunums!!: I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki, Pirmie Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki.
