Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ideālisms

Indekss Ideālisms

Ideālisms ir filozofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām.

18 attiecības: Džordžs Bērklijs, Deivids Hjūms, Duālisms, Epistemoloģija, Filozofija, Frīdrihs Šellings, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Gotfrīds Leibnics, Imanuels Kants, Indija, Johans Gotlībs Fihte, Materiālisms, Ontoloģija, Platons, Psihe, Senā Grieķija, 18. gadsimts, 5. gadsimts p.m.ē..

Džordžs Bērklijs

Džordžs Bērklijs (—), pazīstams arī kā bīskaps Bērklijs, bija Īrijas Karalistē dzimis un angļu valodā rakstošs filozofs, kura būtiskākais sasniegums filozofijā ir subjektīvā ideālisma iedibināšana.

Jaunums!!: Ideālisms un Džordžs Bērklijs · Redzēt vairāk »

Deivids Hjūms

Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu - skepticisma un empīrisma attīstībā.

Jaunums!!: Ideālisms un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »

Duālisms

Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.

Jaunums!!: Ideālisms un Duālisms · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Ideālisms un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Ideālisms un Filozofija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šellings

Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (dzimis, miris) bija vācu ideālisma filozofs.

Jaunums!!: Ideālisms un Frīdrihs Šellings · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Ideālisms un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Leibnics

Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.

Jaunums!!: Ideālisms un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Prūsijas.

Jaunums!!: Ideālisms un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Ideālisms un Indija · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Fihte

Johans Gotlībs Fihte (dzimis, miris) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs.

Jaunums!!: Ideālisms un Johans Gotlībs Fihte · Redzēt vairāk »

Materiālisms

Materiālisms (— "nekustīgs") ir zinātniska filozofijas kustība, kas matēriju atzīst par primāru, bet apziņu par sekundāru.

Jaunums!!: Ideālisms un Materiālisms · Redzēt vairāk »

Ontoloģija

Ontoloģija (no sengr. sengrieķu ὤν, ὄντος — ōn, ontos, "esošais" + λόγος — logos, "vārds, mācība") — mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.

Jaunums!!: Ideālisms un Ontoloģija · Redzēt vairāk »

Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Jaunums!!: Ideālisms un Platons · Redzēt vairāk »

Psihe

Psihe (psychē "dvēsele") ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just.

Jaunums!!: Ideālisms un Psihe · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Ideālisms un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Ideālisms un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

5. gadsimts p.m.ē.

5.

Jaunums!!: Ideālisms un 5. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »