Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Igaunija

Indekss Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

339 attiecības: Aisti, Alars Kariss, Alnis, Alus, Amerikāņi (nācija), Andruss Vērpalu, Angļi, Antons Hansens Tammsāre, Apses, Apvienotā Baltijas hercogiste, Armēņi, Arvo Perts, Asinsdesa, Atlantijas siļķe, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumviru apriņķis, Autorallijs, Avāri, Azerbaidžāņi, Baškīri, Balti, Baltijas jūra, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baptisti, Bērzi, Bezdelīga, Brūnais lācis, Brestļitovskas miera līgums, Bulgāri, Cīņas sports olimpiskajās spēlēs, Cūkgaļa, Cēsis, Cēsu kaujas, Dabas aizsardzība, Dabas rezervāts, Dabiskā vide, Darba svētki, Dāņi, Dāņu Igaunija, Dānija, Degslāneklis, Demokrātija, Derīgie izrakteņi, Devons, Dižakmens, ..., Distanču slēpošana, Dolomīts, Dzimtbūšana, Ebreji, Eduards Vīralts, Eirāzijas lūsis, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas čempionāts futbolā, Eiropas ūdele, Eiropas ūdrs, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eksports, Ezers, Februāra revolūcija, FIFA Pasaules kauss, Formula 1, Franči, Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, Gagauzi, Gaisa piesārņojums, Glezniecība, Gobas, Goti, Grafika, Grieķi, Gruzīni, Gustavs II Ādolfs, Harju apriņķis, Hānjas augstiene, Hījumā, Hījumā apriņķis, Hektārs, Hindi, Ižori, Iedzīvotāju blīvums, Iedzīvotāju skaits, Iekšzemes kopprodukts, Ievārījums, Igauņi, Igauņu dziesmu svētki, Igauņu valoda, Igauņu virtuve, Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Igaunija olimpiskajās spēlēs, Igaunijas administratīvais iedalījums, Igaunijas Aizsardzības spēki, Igaunijas apriņķi, Igaunijas basketbola izlase, Igaunijas Brīvdabas muzejs, Igaunijas futbola izlase, Igaunijas guberņa, Igaunijas himna, Igaunijas krievi, Igaunijas Nacionālais muzejs, Igaunijas okupācija (1940), Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Igaunijas premjerministrs, Igaunijas prezidents, Igaunijas PSR, Igaunijas rokmūzika, Igaunijas upju uzskaitījums, Igaunijas vēsture, Imports, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Itāļi, Jaunais gads, Jānis Endzelīns, Jāns Kirsipū, Jāns Kross, Jegevas apriņķis, Jervas apriņķis, Johans Kēlers, Jurģa nakts sacelšanās, Kaļķakmens, Kadiķi, Kaja Kallasa, Kalevipoegs, Karēļi, Karulas nacionālais parks, Kauja pie Paju, Kazahi, Kazari, Kāposti, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kūdra, Kļavas, Kirgīzi, Klints, Komieši, Korejieši, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kristāliskais pamatklintājs, Kristietība, Kristina Šmiguna-Vehi, Krusta kari, Lahemā nacionālais parks, Lasis, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Lauksaimniecība, Lībieši, Lībiešu valoda, Lēnes apriņķis, Ledus laikmets, Lennarts Meri, Lezgīni, Lielais Munameģis, Lielais Ziemeļu karš, Lieldienas, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Luterisms, Maltiešu valoda, Marieši, Marko Asmers, Marko Mertins, Marts Poms, Matsalu nacionālais parks, Māls, Meža cūka, Mežs, Melnais stārķis, Menca, Metālapstrāde, Moldāvi, Molotova—Ribentropa pakts, Monzunda arhipelāgs, Morēna, Mordvieši, Muhu, Nacionālais parks, Narva, Narva (upe), NATO, Nīderlandieši, Nogulumieži, Novembra revolūcija, Oši, Ondatra, Ordoviks, Otrais pasaules karš, Ozoli, Padomju Latvijas armija, Padomju Savienība, Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs, Pagānisms, Pandiveres augstiene, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Parastā egle, Parastā priede, Pareizticība, Parlamentāra republika, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pārtikas rūpniecība, Pļava, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pedja (upe), Peipusa-Pleskavas ezers, Peipuss, Pelēkais zaķis, Peltsamā (upe), Pelvas apriņķis, Pernu, Piekraste, Piparkūkas, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas kauja, Purvs, Putni, Rakvere, Raplas apriņķis, Rīgas līcis, Rīgikogu, Rieksts, Rietumviru apriņķis, Rija, Riteņbraukšana, Romas Katoļu baznīca, Rudā lapsa, Rumāņi, Rupjmaize, Saksija, Sala, Sarkanā armija, Sāgas, Sāmi, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sāremā apriņķis, Senā Roma, Siļķes, Skandināvija, Skola, Smilšakmens, Smiltis, Somā nacionālais parks, Somi, Somija, Somu līcis, Somu valoda, Somugru valodas, Staltbriedis, Stirna, Strūves ģeodēziskais loks, Tacits, Tadžiki, Tallina, Tartu, Tartu apriņķis, Tartu līgums (Krievija–Igaunija), Tartu Universitāte, Tatāri, Tauta, Tūrisms, Tēlotāja māksla, Tērbatas bīskapija, Teātris, Temperatūra, Tenu Ennepalu, Tour de France, Trešais reihs, Turki, Turkmēņi, Udmurti, UEFA jubilejas apbalvojumi, Ugaunija, Ukraiņi, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Ungāri, Ungāru valoda, Unitāra valsts, Uzbeki, Valdemārs II Estridsens, Valgas apriņķis, Valsts valoda, Vanemuine, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu ordenis, Vehandu, Vepsi, Vertsjervs, Veru apriņķis, Vidzemes guberņa, Viljandi apriņķis, Vilsandi nacionālais parks, Vormsi, Voti, Zīdītāji, Ziemassvētki, Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļvalstis, Zivis, Zobenbrāļu ordenis, Zutis, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru laiki, Zviedru Vidzeme, .ee, .eu, 13. gadsimts, 19. gadsimts, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1936. gada vasaras olimpiskās spēles. Izvērst indekss (289 vairāk) »

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Igaunija un Aisti · Redzēt vairāk »

Alars Kariss

Alars Kariss (dzimis Tartu) ir igauņu biologs un ierēdnis, pašreizējais Igaunijas prezidents.

Jaunums!!: Igaunija un Alars Kariss · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Igaunija un Alnis · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Igaunija un Alus · Redzēt vairāk »

Amerikāņi (nācija)

Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.

Jaunums!!: Igaunija un Amerikāņi (nācija) · Redzēt vairāk »

Andruss Vērpalu

Andruss Vērpalu (dzimis Pērnavā) ir bijušais igauņu distanču slēpotājs, kas specializējās klasiskā stila slēpošanā, trīs Olimpisko spēļu medaļu īpašnieks.

Jaunums!!: Igaunija un Andruss Vērpalu · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Angļi · Redzēt vairāk »

Antons Hansens Tammsāre

Antons Hansens Tammsāre (dzimis, miris), īstajā vārdā Antons Hansens (Anton Hansen), pazīstams arī kā A. H. Tammsāre, bija igauņu rakstnieks.

Jaunums!!: Igaunija un Antons Hansens Tammsāre · Redzēt vairāk »

Apses

Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Igaunija un Apses · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Igaunija un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Armēņi

Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.

Jaunums!!: Igaunija un Armēņi · Redzēt vairāk »

Arvo Perts

Arvo Perts (dzimis Paidē, Igaunijā) ir igauņu klasiskās mūzikas komponists.

Jaunums!!: Igaunija un Arvo Perts · Redzēt vairāk »

Asinsdesa

Krāsnī ceptas asinsdesas Asinsdesa ir desu veids, kam galvenā sastāvdaļa ir asinis (parasti cūkas).

Jaunums!!: Igaunija un Asinsdesa · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Igaunija un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Jaunums!!: Igaunija un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas vasaras laiks

Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.

Jaunums!!: Igaunija un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Austrumviru apriņķis

Austrumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Austrumviru apriņķis · Redzēt vairāk »

Autorallijs

Jari-Matti Latvala 2010. gadā ar Ford Focus RS WRC 09 Autorallijs (ikdienā saukts vienkārši - rallijs) ir autosporta disciplīna, kurā ekipāžas trasē dodas atsevišķi.

Jaunums!!: Igaunija un Autorallijs · Redzēt vairāk »

Avāri

Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem.

Jaunums!!: Igaunija un Avāri · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāņi

Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.

Jaunums!!: Igaunija un Azerbaidžāņi · Redzēt vairāk »

Baškīri

Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.

Jaunums!!: Igaunija un Baškīri · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Igaunija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Igaunija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Jaunums!!: Igaunija un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Igaunija un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Igaunija un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Igaunija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baptisti

Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.

Jaunums!!: Igaunija un Baptisti · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Igaunija un Bērzi · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Igaunija un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Igaunija un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Igaunija un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Igaunija un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Cīņas sports olimpiskajās spēlēs

Cīņas sports Cīņas sports pirmoreiz tika iekļauts 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās un no tā laika ir katru nākamo spēļu programmā, izņemot 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē.

Jaunums!!: Igaunija un Cīņas sports olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Cūkgaļa

Cūkgaļas gabals Cūkgaļa ir gaļa, kas iegūta no cūkām.

Jaunums!!: Igaunija un Cūkgaļa · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Igaunija un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Igaunija un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Dabas aizsardzība

Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.

Jaunums!!: Igaunija un Dabas aizsardzība · Redzēt vairāk »

Dabas rezervāts

Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.

Jaunums!!: Igaunija un Dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Igaunija un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Darba svētki

Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti.

Jaunums!!: Igaunija un Darba svētki · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Igaunija un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunija un Dānija · Redzēt vairāk »

Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).

Jaunums!!: Igaunija un Degslāneklis · Redzēt vairāk »

Demokrātija

Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Jaunums!!: Igaunija un Demokrātija · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Igaunija un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Igaunija un Devons · Redzēt vairāk »

Dižakmens

Nīcgales Lielais akmens Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību.

Jaunums!!: Igaunija un Dižakmens · Redzēt vairāk »

Distanču slēpošana

Distanču slēpošana Distanču slēpošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas pa sniegā izveidotu trasi, izmantojot slēpes un nūjas.

Jaunums!!: Igaunija un Distanču slēpošana · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Igaunija un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Igaunija un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Igaunija un Ebreji · Redzēt vairāk »

Eduards Vīralts

Eduards Vīralts (-) bija igauņu grafiķis.

Jaunums!!: Igaunija un Eduards Vīralts · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Igaunija un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Igaunija un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts basketbolā

Eiropas čempionāts basketbolā ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas čempionāts basketbolā · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts futbolā

Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums

Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības valodas

Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Igaunija un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Jaunums!!: Igaunija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija · Redzēt vairāk »

Eksports

Eksports ir vienā vai vairākās valstīs saražotu preču izvešana, pārdošana uz citām ārvalstīm.

Jaunums!!: Igaunija un Eksports · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Igaunija un Ezers · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Igaunija un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

FIFA Pasaules kauss

1978. gada FIFA Pasaules kauss FIFA Pasaules kauss, bieži vienkārši Pasaules kauss, ir starptautisks futbola turnīrs, ko organizē FIFA un tajā piedalās nacionālās futbola izlases.

Jaunums!!: Igaunija un FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

Formula 1

Formula 1 (saīsinājumā F1), pazīstama arī kā Pirmā formula jeb oficiāli kā FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts, ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) rīkotas pasaules mēroga autosporta sacīkstes.

Jaunums!!: Igaunija un Formula 1 · Redzēt vairāk »

Franči

Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Jaunums!!: Igaunija un Franči · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald; dzimis, miris) bija igauņu rakstnieks un folklorists.

Jaunums!!: Igaunija un Frīdrihs Reinholds Kreicvalds · Redzēt vairāk »

Gagauzi

Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.

Jaunums!!: Igaunija un Gagauzi · Redzēt vairāk »

Gaisa piesārņojums

230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.

Jaunums!!: Igaunija un Gaisa piesārņojums · Redzēt vairāk »

Glezniecība

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.

Jaunums!!: Igaunija un Glezniecība · Redzēt vairāk »

Gobas

Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.

Jaunums!!: Igaunija un Gobas · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.

Jaunums!!: Igaunija un Goti · Redzēt vairāk »

Grafika

Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.

Jaunums!!: Igaunija un Grafika · Redzēt vairāk »

Grieķi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Grieķi · Redzēt vairāk »

Gruzīni

Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Gruzīni · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Igaunija un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Harju apriņķis

Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Harju apriņķis · Redzēt vairāk »

Hānjas augstiene

Hānjas augstiene ir dabas apgabals Igaunijas dienvidaustrumos un augstākā reljefa forma Igaunijā un Baltijas valstīs, kurā atrodas Igaunijas augstākais paugurs — Lielais Munameģis (317,4 m).

Jaunums!!: Igaunija un Hānjas augstiene · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Igaunija un Hījumā · Redzēt vairāk »

Hījumā apriņķis

Hījumā apriņķis (jeb Hiiumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Hījumā apriņķis · Redzēt vairāk »

Hektārs

Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.

Jaunums!!: Igaunija un Hektārs · Redzēt vairāk »

Hindi

Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA:, IPA) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").

Jaunums!!: Igaunija un Hindi · Redzēt vairāk »

Ižori

Ižoru tautas karogs Senā ižoru apdzīvotā teritorija ar somiskajiem vietvārdiem Kingisepas rajonā Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā.

Jaunums!!: Igaunija un Ižori · Redzēt vairāk »

Iedzīvotāju blīvums

2006 Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).

Jaunums!!: Igaunija un Iedzīvotāju blīvums · Redzēt vairāk »

Iedzīvotāju skaits

Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.

Jaunums!!: Igaunija un Iedzīvotāju skaits · Redzēt vairāk »

Iekšzemes kopprodukts

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Jaunums!!: Igaunija un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »

Ievārījums

Zemeņu ievārījums Ievārījums jeb sarunvalodā zapte (no  — 'sula') ir līdz plūstošai konsistencei savārīta veselu vai gabaliņos sagrieztu augļu vai ogu un cukura masa.

Jaunums!!: Igaunija un Ievārījums · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Igaunija un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu dziesmu svētki

XXV igauņu dziesmu svētki Tallinas estrādē Igauņu dziesmu svētki ir tradicionāls igauņu kultūras pasākums, kas norisinās reizi piecos gados Tallinā.

Jaunums!!: Igaunija un Igauņu dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Jaunums!!: Igaunija un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igauņu virtuve

kama ar jogurtu Igauņu virtuve ir igauņiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Igaunija un Igauņu virtuve · Redzēt vairāk »

Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 28 reizes, debitējot 1994. gada konkursā.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Igaunija olimpiskajās spēlēs

Igaunija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā, kad vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Beļģijas pilsētā Atverpenē.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunija olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Igaunijas administratīvais iedalījums

Igaunijas novietojums Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Igaunijas Aizsardzības spēki

Igaunijas Aizsardzības spēki ir vienots Igaunijas bruņoto spēku, kuros ietilpst armija (Kaitsevägi), flote, gaisa spēki (ohuvägi), kā arī zemessardze (kaitseliit), nosaukums.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas Aizsardzības spēki · Redzēt vairāk »

Igaunijas apriņķi

Apriņķi ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Igaunijas basketbola izlase

Igaunijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Igauniju tādās starptautiskās basketbola sacensībās kā olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts un Eiropas čempionāts.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas basketbola izlase · Redzēt vairāk »

Igaunijas Brīvdabas muzejs

Igaunijas brīvdabas muzejs ir etnogrāfijas muzejs, kurā atrodas dabisku izmēru dažādas 18.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas Brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »

Igaunijas futbola izlase

Igaunijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Igaunijas valsti starptautiskās futbola sacensībās.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas futbola izlase · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas himna

„Mana tēvzeme, mana laime un prieks” ir Igaunijas Republikas valsts himna, kuras vārdu autors ir Johans Voldemārs Jansens (1819—1890), bet mūzikas autors — Fredriks Paciuss (Fredrik Pacius; 1809—1891).

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas himna · Redzēt vairāk »

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »

Igaunijas Nacionālais muzejs

Igaunijas Tautas muzeja galvenā ekspozīcija Pirmais izmantotais Igaunijas karogs Igaunijas Nacionālais muzejs (— 'Igaunijas Tautas muzejs') ir 1909.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas Nacionālais muzejs · Redzēt vairāk »

Igaunijas okupācija (1940)

Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Igaunijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Igaunijas premjerministrs

Igaunijas premjerministrs ir Igaunijas Republikas valdības galva.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas premjerministrs · Redzēt vairāk »

Igaunijas prezidents

Igaunijas prezidents ir Igaunijas valsts vadītājs.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas prezidents · Redzēt vairāk »

Igaunijas PSR

Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR;, ENSV;, ЭССР) bija 1940.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas PSR · Redzēt vairāk »

Igaunijas rokmūzika

Igaunijas rokmūzikas skatuve izveidojās 1960.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas rokmūzika · Redzēt vairāk »

Igaunijas upju uzskaitījums

Šeit ir uzskaitītas visas Igaunijas upes ar garumu virs 100 km.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Igaunija un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »

Imports

Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).

Jaunums!!: Igaunija un Imports · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Igaunija un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Igaunija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Jaunums!!: Igaunija un Itāļi · Redzēt vairāk »

Jaunais gads

Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.

Jaunums!!: Igaunija un Jaunais gads · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Igaunija un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jāns Kirsipū

Jāns Kirsipū (dzimis Tartu) ir igauņu riteņbraucējs, savulaik dzīvoja un sportoja Francijā.

Jaunums!!: Igaunija un Jāns Kirsipū · Redzēt vairāk »

Jāns Kross

Jāns Kross (1920-2007) bija visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks.

Jaunums!!: Igaunija un Jāns Kross · Redzēt vairāk »

Jegevas apriņķis

Jegevas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Jegevas apriņķis · Redzēt vairāk »

Jervas apriņķis

Jervas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Jervas apriņķis · Redzēt vairāk »

Johans Kēlers

Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Igaunija un Johans Kēlers · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Igaunija un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Jaunums!!: Igaunija un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »

Kadiķi

Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.

Jaunums!!: Igaunija un Kadiķi · Redzēt vairāk »

Kaja Kallasa

Kaja Kallasa (dzimusi) ir Igaunijas politiķe.

Jaunums!!: Igaunija un Kaja Kallasa · Redzēt vairāk »

Kalevipoegs

Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.

Jaunums!!: Igaunija un Kalevipoegs · Redzēt vairāk »

Karēļi

Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Karēļi · Redzēt vairāk »

Karulas nacionālais parks

Karulas nacionālais parks atrodas Karulas augstienē, kas ir 5—8 km plata pakalnu drumlinu josla.

Jaunums!!: Igaunija un Karulas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Igaunija un Kauja pie Paju · Redzēt vairāk »

Kazahi

Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Igaunija un Kazahi · Redzēt vairāk »

Kazari

Kazari ir upe Igaunijas rietumos, Raplas un Lēnes apriņķī.

Jaunums!!: Igaunija un Kazari · Redzēt vairāk »

Kāposti

Kāposti (Brassica) ir krustziežu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Igaunija un Kāposti · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Igaunija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kūdra

Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Jaunums!!: Igaunija un Kūdra · Redzēt vairāk »

Kļavas

Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.

Jaunums!!: Igaunija un Kļavas · Redzēt vairāk »

Kirgīzi

Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Kirgīzi · Redzēt vairāk »

Klints

Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.

Jaunums!!: Igaunija un Klints · Redzēt vairāk »

Komieši

Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.

Jaunums!!: Igaunija un Komieši · Redzēt vairāk »

Korejieši

Korejieši ir tauta, kas apdzīvo Korejas pussalu un Mandžūriju.

Jaunums!!: Igaunija un Korejieši · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Igaunija un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Igaunija un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs

Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1900.

Jaunums!!: Igaunija un Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Igaunija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Igaunija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kristāliskais pamatklintājs

Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.

Jaunums!!: Igaunija un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Igaunija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kristina Šmiguna-Vehi

Kristina Šmiguna-Vehi (dzimusi Tartu, Igaunijā) ir bijusī igauņu distanču slēpotāja.

Jaunums!!: Igaunija un Kristina Šmiguna-Vehi · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Igaunija un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Lahemā nacionālais parks

Lahemā nacionālais parks ir Igaunijā vecākais nacionālais parks, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, pie Somu līča, 70 km austrumos no Tallinas.

Jaunums!!: Igaunija un Lahemā nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Igaunija un Lasis · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Igaunija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Igaunija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Igaunija un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Igaunija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Igaunija un Latvija · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Igaunija un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Igaunija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Igaunija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lēnes apriņķis

Lēnes apriņķis (— ‘Rietumu apriņķis’) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Lēnes apriņķis · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Igaunija un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Lennarts Meri

Lennarts Meri (dzimis Tallinā, Igaunijā, miris, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992.

Jaunums!!: Igaunija un Lennarts Meri · Redzēt vairāk »

Lezgīni

Lezgīni ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.

Jaunums!!: Igaunija un Lezgīni · Redzēt vairāk »

Lielais Munameģis

Lielais Munameģis ir paugurs Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē Veru apriņķī.

Jaunums!!: Igaunija un Lielais Munameģis · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lieldienas

Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.

Jaunums!!: Igaunija un Lieldienas · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Igaunija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Igaunija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Igaunija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Igaunija un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Igaunija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Igaunija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Igaunija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Igaunija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Maltiešu valoda

Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.

Jaunums!!: Igaunija un Maltiešu valoda · Redzēt vairāk »

Marieši

Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.

Jaunums!!: Igaunija un Marieši · Redzēt vairāk »

Marko Asmers

Marko Asmers (dzimis, Tallinā, Igaunijā) ir igauņu autosportists.

Jaunums!!: Igaunija un Marko Asmers · Redzēt vairāk »

Marko Mertins

Marko Mertins (dzimis) ir bijušais igauņu rallija pilots.

Jaunums!!: Igaunija un Marko Mertins · Redzēt vairāk »

Marts Poms

Marts Poms (dzimis) ir bijušais Igaunijas futbolists, vārtsargs, pēc spēlētāja karjeras beigām — treneris.

Jaunums!!: Igaunija un Marts Poms · Redzēt vairāk »

Matsalu nacionālais parks

Matsalu nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, kas atrodas valsts rietumu daļā, Baltijas jūras Matsalu līcī un apkārtnē, netālu no Lihulas pilsētas.

Jaunums!!: Igaunija un Matsalu nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Igaunija un Māls · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Igaunija un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Igaunija un Mežs · Redzēt vairāk »

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Jaunums!!: Igaunija un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Igaunija un Menca · Redzēt vairāk »

Metālapstrāde

Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.

Jaunums!!: Igaunija un Metālapstrāde · Redzēt vairāk »

Moldāvi

Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.

Jaunums!!: Igaunija un Moldāvi · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Igaunija un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Monzunda arhipelāgs

Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Igaunija un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Morēna

Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.

Jaunums!!: Igaunija un Morēna · Redzēt vairāk »

Mordvieši

Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.

Jaunums!!: Igaunija un Mordvieši · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Igaunija un Muhu · Redzēt vairāk »

Nacionālais parks

Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

Jaunums!!: Igaunija un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Igaunija un Narva · Redzēt vairāk »

Narva (upe)

Narva ir Igaunijas un Krievijas robežupe visā tās garumā.

Jaunums!!: Igaunija un Narva (upe) · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Igaunija un NATO · Redzēt vairāk »

Nīderlandieši

Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.

Jaunums!!: Igaunija un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Igaunija un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Jaunums!!: Igaunija un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oši

Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).

Jaunums!!: Igaunija un Oši · Redzēt vairāk »

Ondatra

Ondatra jeb bizamžurka (Ondatra zibethicus) ir vienīgā ondatru ģints suga.

Jaunums!!: Igaunija un Ondatra · Redzēt vairāk »

Ordoviks

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).

Jaunums!!: Igaunija un Ordoviks · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Igaunija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Ozoli

Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.

Jaunums!!: Igaunija un Ozoli · Redzēt vairāk »

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Jaunums!!: Igaunija un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Igaunija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs

Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs piedalījās no 1952.

Jaunums!!: Igaunija un Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Igaunija un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Pandiveres augstiene

Skats no Emumegi skatu torņa Skats no Ebaveres paugura Pandiveres augstiene ir viena no četrām plašākajām augstienēm Igaunijas centrālajā un ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Igaunija un Pandiveres augstiene · Redzēt vairāk »

Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Igaunija un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »

Parastā egle

Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Jaunums!!: Igaunija un Parastā egle · Redzēt vairāk »

Parastā priede

Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Jaunums!!: Igaunija un Parastā priede · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Igaunija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Jaunums!!: Igaunija un Parlamentāra republika · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Igaunija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pārtikas rūpniecība

"Dobeles dzirnavnieks" Pārtikas rūpniecība ir apstrādes rūpniecības nozare, kas ražo gatavus pārtikas produktus vai to pusfabrikātus.

Jaunums!!: Igaunija un Pārtikas rūpniecība · Redzēt vairāk »

Pļava

Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.

Jaunums!!: Igaunija un Pļava · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Igaunija un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pedja (upe)

Pedja ir upe Igaunijā.

Jaunums!!: Igaunija un Pedja (upe) · Redzēt vairāk »

Peipusa-Pleskavas ezers

Peipusa-Pleskavas ezers ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Igaunija un Peipusa-Pleskavas ezers · Redzēt vairāk »

Peipuss

Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Igaunija un Peipuss · Redzēt vairāk »

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Igaunija un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »

Peltsamā (upe)

Peltsamā ir upe Igaunijā, kas iztek no Ērina ciema, tad tek cauri Jegevas, Jervas un Rietumviru apriņķim, līdz tā ietek Pedjas upē ziemeļaustrumos no Vertsjerva ezera.

Jaunums!!: Igaunija un Peltsamā (upe) · Redzēt vairāk »

Pelvas apriņķis

Pelvas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Pelvas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pernu

Pernu ir otra garākā Igaunijas upe, tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi.

Jaunums!!: Igaunija un Pernu · Redzēt vairāk »

Piekraste

Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.

Jaunums!!: Igaunija un Piekraste · Redzēt vairāk »

Piparkūkas

Piparkūkas ir tradicionālie Ziemassvētku cepumi Latvijā, Igaunijā, Somijā un Skandināvijā.

Jaunums!!: Igaunija un Piparkūkas · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Igaunija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Igaunija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Poltavas kauja

Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.

Jaunums!!: Igaunija un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Igaunija un Purvs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Igaunija un Putni · Redzēt vairāk »

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Jaunums!!: Igaunija un Rakvere · Redzēt vairāk »

Raplas apriņķis

Raplas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Raplas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Igaunija un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rīgikogu

Rīgikogu ir Igaunijas likumdevējvara — vienpalātas parlaments.

Jaunums!!: Igaunija un Rīgikogu · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Igaunija un Rieksts · Redzēt vairāk »

Rietumviru apriņķis

Rietumviru apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Rietumviru apriņķis · Redzēt vairāk »

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Jaunums!!: Igaunija un Rija · Redzēt vairāk »

Riteņbraukšana

Protestētāji uz divriteņiem 2003. gadā Francijas pilsētā Šamonī Riteņbraukšana ir pārvietošanās ar velosipēdu.

Jaunums!!: Igaunija un Riteņbraukšana · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Igaunija un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Igaunija un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Rumāņi

Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Rumāņi · Redzēt vairāk »

Rupjmaize

Rupjmaizes šķēles Rupjmaize ir latviešu tradicionālais rudzu maizes veids, ko cep ar malku kurinātā krāsnī uz klona no rupjajiem (1740. un 1800. tipa) rudzu miltiem, mīklai pievienojot iesalu un ķimenes, kas sniedz rupjmaizei raksturīgo garšu un smaržu.

Jaunums!!: Igaunija un Rupjmaize · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Igaunija un Saksija · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Igaunija un Sala · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Igaunija un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sāgas

rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.

Jaunums!!: Igaunija un Sāgas · Redzēt vairāk »

Sāmi

Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.

Jaunums!!: Igaunija un Sāmi · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Igaunija un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Igaunija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sāremā apriņķis

Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Igaunija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Igaunija un Siļķes · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Igaunija un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Igaunija un Skola · Redzēt vairāk »

Smilšakmens

Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.

Jaunums!!: Igaunija un Smilšakmens · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Igaunija un Smiltis · Redzēt vairāk »

Somā nacionālais parks

Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.

Jaunums!!: Igaunija un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Somi

Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Somi · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Igaunija un Somija · Redzēt vairāk »

Somu līcis

Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Igaunija un Somu līcis · Redzēt vairāk »

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Jaunums!!: Igaunija un Somu valoda · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Igaunija un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Igaunija un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Igaunija un Stirna · Redzēt vairāk »

Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.

Jaunums!!: Igaunija un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Igaunija un Tacits · Redzēt vairāk »

Tadžiki

Tadžiki (dari) ir vispārējs nosaukums plašai persiešu valodā (tadžiku valodā un dari) runājošai cilvēku grupai, kas mūsdienās galvenokārt dzīvo Afganistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

Jaunums!!: Igaunija un Tadžiki · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Igaunija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Igaunija un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu apriņķis

Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »

Tartu līgums (Krievija–Igaunija)

Tartu līguma parakstīšana Tartu līgums jeb Igaunijas—Krievijas miera līgums ir miera līgums, kas, pēc Igaunijas brīvības cīņām, tika noslēgts starp Krievijas PFSR un Igauniju.

Jaunums!!: Igaunija un Tartu līgums (Krievija–Igaunija) · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunija un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Igaunija un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tauta

Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.

Jaunums!!: Igaunija un Tauta · Redzēt vairāk »

Tūrisms

Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.

Jaunums!!: Igaunija un Tūrisms · Redzēt vairāk »

Tēlotāja māksla

Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.

Jaunums!!: Igaunija un Tēlotāja māksla · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Igaunija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Teātris

Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.

Jaunums!!: Igaunija un Teātris · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Igaunija un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tenu Ennepalu

Tenu Ennepalu (dzimis), pazīstams arī ar pseidonīmiem Emīls Tode un Antons Nigovs ir igauņu dzejnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Igaunija un Tenu Ennepalu · Redzēt vairāk »

Tour de France

Tour de France ir šosejas riteņbraukšanas daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas lielajām tūrēm kopā ar Giro d'Italia un Vuelta a Espana.

Jaunums!!: Igaunija un Tour de France · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Igaunija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Jaunums!!: Igaunija un Turki · Redzēt vairāk »

Turkmēņi

Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.

Jaunums!!: Igaunija un Turkmēņi · Redzēt vairāk »

Udmurti

Udmurti ir somugru tauta, kura dzīvo Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kā arī tās kaimiņu republikās.

Jaunums!!: Igaunija un Udmurti · Redzēt vairāk »

UEFA jubilejas apbalvojumi

Lai atzīmētu UEFA 50.

Jaunums!!: Igaunija un UEFA jubilejas apbalvojumi · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Igaunija un Ugaunija · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Jaunums!!: Igaunija un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.

Jaunums!!: Igaunija un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Igaunija un Ungāri · Redzēt vairāk »

Ungāru valoda

Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.

Jaunums!!: Igaunija un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »

Unitāra valsts

Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.

Jaunums!!: Igaunija un Unitāra valsts · Redzēt vairāk »

Uzbeki

Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Igaunija un Uzbeki · Redzēt vairāk »

Valdemārs II Estridsens

Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).

Jaunums!!: Igaunija un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valsts valoda

Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Jaunums!!: Igaunija un Valsts valoda · Redzēt vairāk »

Vanemuine

Vanemuine ir vecākais igauņu profesionālais teātris, dibināts 1870.

Jaunums!!: Igaunija un Vanemuine · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Igaunija un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Igaunija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Igaunija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Igaunija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vehandu

Vehandu ir garākā upe, kas pilnībā plūst Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Igaunija un Vehandu · Redzēt vairāk »

Vepsi

Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.

Jaunums!!: Igaunija un Vepsi · Redzēt vairāk »

Vertsjervs

Vertsjervs (arī Vircezers) ir liels ezers Igaunijas centrālajā daļā, otrs lielākais ezers valstī (lielākais, kas atrodas tikai Igaunijas teritorijā).

Jaunums!!: Igaunija un Vertsjervs · Redzēt vairāk »

Veru apriņķis

Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Veru apriņķis · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Igaunija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Viljandi apriņķis

Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Igaunija un Viljandi apriņķis · Redzēt vairāk »

Vilsandi nacionālais parks

Vilsandi nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, Sārema apriņķī.

Jaunums!!: Igaunija un Vilsandi nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Vormsi

Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Igaunija un Vormsi · Redzēt vairāk »

Voti

Votu karogs Votu apdzīvotais areāls ''(krievu val.)'' Voti (pašnosaukums: vadjalain) neliela somugru tauta, kas dzīvo Ingrijas rietumu daļā, tagadējā Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Igaunija un Voti · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Igaunija un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Igaunija un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Igaunija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Igaunija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Jaunums!!: Igaunija un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Igaunija un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Igaunija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Igaunija un Zutis · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Igaunija un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Igaunija un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Igaunija un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru laiki

Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.

Jaunums!!: Igaunija un Zviedru laiki · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Igaunija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

.ee

.ee ir Igaunijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Jaunums!!: Igaunija un .ee · Redzēt vairāk »

.eu

.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.

Jaunums!!: Igaunija un .eu · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Igaunija un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Igaunija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.

Jaunums!!: Igaunija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

1936. gada vasaras olimpiskās spēles

1936.

Jaunums!!: Igaunija un 1936. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Eesti, Eesti Vabariik, Estija, Igaunijas Republika.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »