Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Igaunijas vēsture

Indekss Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

168 attiecības: Alūksnes viduslaiku pils, Aleksandrs Ņevskis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auklas keramikas kultūra, Autonomā Igaunijas guberņa, Baltijas landesvērs, Bīskaps Alberts, Boriss Šeremetjevs, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu kaujas, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219), Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dzimtbūšana, Eiro, Eiropas Savienība, Emajegi, Estonia (prāmis), Februāra revolūcija, Frīdrihs II Hoenštaufens, Gauja, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Harija, Hāpsalu, Hījumā, Hermans Balke, Honorijs III, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas guberņa, Igaunijas karogs, Igaunijas premjerministrs, Igaunijas prezidents, Igaunijas PSR, Imera, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Jans Zamoiskis, Jaroslavs Vladimirovičs, Jervas zeme, Jiri Uluotss, Jurģa nakts sacelšanās, Kauja pie Omuļiem, Kauja pie Paju, Kaupo, ..., Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kijevas lielkņazi, Kocēnu novads, Kokneses pils, Konstantīns Grēvinks, Krievijas cariste, Krievijas Pagaidu valdība, Kristietība, Kunda, Kundas kultūra, Latgaļi, Latviešu Indriķis, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lībieši, Leales bīskapija, Ledus kauja, Ledus laikmets, Lembits, Lennarts Meri, Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215), Lielais Ziemeļu karš, Lihula, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lundas arhibīskapi, Mezolīts, Molotova—Ribentropa pakts, Narva, Narvas kauja (1700), Narvas kultūra, NATO, Nācija, Nīštates miera līgums, Neolīts, Normāņi, Novembra revolūcija, Novgorodas kņazi, Novgorodas pirmā hronika, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Paide, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pečori, Peipuss, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211), Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211), Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Poltavas kauja, Rakveres kauja, Rožērs II, Rusi, Sakala, Salacgrīva, Sarkanā armija, Saules kauja, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sicīlija, Somugru valodas, Studentu korporācijas, Svētā Matīsa dienas kauja, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Tabula Rogeriana, Tallina, Tartu, Tartu Universitāte, Tālava, Tālivaldis, Tērbatas bīskapija, Tērbatas kauja (1224), Teoderihs no Turaidas, Trešais reihs, Ugaunija, Vaiga, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Veļikijnovgoroda, Vetseke, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vikingu laiki, Vilhelms II Hoencollerns, Vilhelms no Modenas, Vironia, Viruzeme, Visbija, Vladimirs Svjatoslavičs, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1203. gada Kauja pie Visbijas, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1208. gads, 1217. gads, 1227. gads, 1242. gads, 1248. gads, 1343. gads, 1559. gads, 1561. gads, 1632. gads, 1645. gads, 1701. gads, 19. gadsimts, 1917. gads, 1919. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1998. gads, 2011. gads. Izvērst indekss (118 vairāk) »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes pils 17. gadsimtā. Marienburgas pils drupas mūsdienās. Pilsdrupas uz Alūksnes ezera salas (Broce, 1802). Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Auklas keramikas kultūra

Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls (''Corded Ware'') 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Auklas keramikas kultūra jeb Laivas cirvju kultūra bija 3.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Bīskaps Alberts

Bīskaps Alberts var būt.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Bīskaps Alberts · Redzēt vairāk »

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs feldmaršala tērpā Boriss Šeremetjevs (1652—1719) bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)

1219.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219) · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns. ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas. Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Emajegi

Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Emajegi · Redzēt vairāk »

Estonia (prāmis)

Estonia, iepriekš Viking Sally (1980–1990), Silja Star (1990–1991) un Wasa King (1991–1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Estonia (prāmis) · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Putilova fabrikas strādnieču demonstrācija revolūcijas dienās Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Gauja · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Harija

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Harija · Redzēt vairāk »

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala ir ostas pilsēta Igaunijas rietumu piekrastē, Lēnes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Hāpsalu · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Hījumā · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Hermanis Balke (Hermann Balke, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco, miris 1239.) bija pirmais Vācu ordeņa mestrs Livonijā 1237.V-1239.5.III., vienlaicīgi arī Prūsijas mestrs (1230—1239).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Igaunijas karogs

Igaunijas karogs Igaunijas karogs tika pieņemts 1990.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas karogs · Redzēt vairāk »

Igaunijas premjerministrs

Igaunijas premjerministrs ir Igaunijas Republikas valdības galva.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas premjerministrs · Redzēt vairāk »

Igaunijas prezidents

Igaunijas prezidents ir Igaunijas valsts vadītājs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas prezidents · Redzēt vairāk »

Igaunijas PSR

Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR; ENSV; ЭССР, Estonskaya Sovetskaya Sotsialisticheskaya Respublika ESSR) bija 1940.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Igaunijas PSR · Redzēt vairāk »

Imera

Imera (lat. Ymera) bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208-1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Imera · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jervas zeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Jervas zeme · Redzēt vairāk »

Jiri Uluotss

Jiri Uluotss (1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Jiri Uluotss · Redzēt vairāk »

Jurģa nakts sacelšanās

Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »

Kauja pie Omuļiem

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kauja pie Omuļiem · Redzēt vairāk »

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kauja pie Paju · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kijevas lielkņazi

Kijevas lielkņazi bija Kijevas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kijevas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Kocēnu novads

Kocēnu novads ir 2009.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kocēnu novads · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kunda

Kunda ir pilsēta Igaunijas Rietumviru apriņķī.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kunda · Redzēt vairāk »

Kundas kultūra

Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Latvijas teritorijā, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »

Leales bīskapija

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Leales bīskapija · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Lembits

Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lembits · Redzēt vairāk »

Lennarts Meri

Lennarts Meri (dzimis Tallinā, Igaunijā, miris, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, kurš bija Igaunijas prezidents no 1992.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lennarts Meri · Redzēt vairāk »

Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)

1215.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215) · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lihula · Redzēt vairāk »

Livonijas ķēniņvalsts

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Livonijas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lundas arhibīskapi

Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Lundas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Mezolīts

Mezolīts (grieķu μεσος vidējais', λιθος 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Mezolīts · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Narva · Redzēt vairāk »

Narvas kauja (1700)

Zviedru uzbrukuma sākums Narvas aplencējiem (D. fon Krafta glezna, pēc 1700). Kārlis XII (priekšplānā) uzbrukuma laikā krievu aplenkuma valnim (anonīma gravīra, pēc 1700). 1700.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »

Narvas kultūra

Narvas kultūrai raksturīgā keramika. Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma (agrīnā neolīta) kultūra (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Narvas kultūra · Redzēt vairāk »

NATO

Eiropas valstu pievienošanās NATO (1949-2017). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un NATO · Redzēt vairāk »

Nācija

Nācija (no latīņu natio — 'cilts, tauta') ir vēsturiski radusies cilvēku kopa.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Nācija · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Neolīts · Redzēt vairāk »

Normāņi

Normāņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normāņi bija vikingu grupa, kas no 8.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Normāņi · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862-1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Novgorodas pirmā hronika

Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Paide · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pečori

Pečori, no 1920.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pečori · Redzēt vairāk »

Peipuss

Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Peipuss · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)

Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums notika 1211.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »

Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211) · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Poltavas kauja

Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Rožērs II

Rožērs II (dzimis, miris) bija Sicīlijas grāfs no 1105.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Rožērs II · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Rusi · Redzēt vairāk »

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Sakala · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Salacgrīvas novada centrs Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Sicīlija · Redzēt vairāk »

Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Somugru valodas · Redzēt vairāk »

Studentu korporācijas

Studentu korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas imperatori arī ķeizari (no vārda "cēzars").

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Tabula Rogeriana

''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rogera karte (— ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā. Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla bīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Ugaunija · Redzēt vairāk »

Vaiga

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vaiga · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vetseke · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Vironia

Vironia ir Rīgā dibināta igauņu studentu korporācija.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vironia · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Visbija

Visbija ir pilsēta Zviedrijā, Gotlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Visbija · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijevas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1203. gada Kauja pie Visbijas

Jūras kauja pie Visbijas bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar bīskapa Alberta piedalīšanos, notika 1203.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1203. gada Kauja pie Visbijas · Redzēt vairāk »

1206. gada uzbrukums Sāmsalai

Dāņu 1206.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »

1208. gads

1208.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1208. gads · Redzēt vairāk »

1217. gads

1217.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1217. gads · Redzēt vairāk »

1227. gads

1227.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1227. gads · Redzēt vairāk »

1242. gads

1242.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1242. gads · Redzēt vairāk »

1248. gads

1248.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1248. gads · Redzēt vairāk »

1343. gads

1343.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1343. gads · Redzēt vairāk »

1559. gads

1559.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1559. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1645. gads

1645.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1645. gads · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1701. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Igaunijas vēsture un 2011. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »