Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Igors Rurikovičs

Indekss Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.

17 attiecības: Baznīcslāvu valoda, Drevļani, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas lielkņazi, Korosteņa, Oļegs (kņazs), Pagājušo gadu vēsture, Pečeņegi, Radzivila hronika, Rurika dinastija, Ruriks, Rusi, Sennorvēģu valoda, Smoļenska, Svjatoslavs Igorevičs, 878. gads.

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Drevļani

kņazam Oļegam (883) Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Drevļani · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Kijiva · Redzēt vairāk »

Kijivas kņaziene Olga

Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Korosteņa

Korosteņa ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Korosteņa · Redzēt vairāk »

Oļegs (kņazs)

Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pečeņegi

Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »

Radzivila hronika

Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Radzivila hronika · Redzēt vairāk »

Rurika dinastija

Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Ruriks · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Rusi · Redzēt vairāk »

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Igorevičs

Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

878. gads

878.

Jaunums!!: Igors Rurikovičs un 878. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Igor of Kiev, Igors (Ingvars), Rurikovičs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »