Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ikskili

Indekss Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

35 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Antsla, Ādolfs Hitlers, Baltijas provinces, Gustavs II Ādolfs, Igaunija, Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Indriķa hronika, Jākobs fon Ikskils, Jersika (valsts), Kalves zeme, Klauss fon Štaufenbergs, Līveni, Lēnis, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Magnuss, Ostenzakeni, Patkuli, Rozeni, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Tallina, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Trīsdesmitgadu karš, Ungerni-Šternbergi, Vācbaltieši, Vācija, Visvaldis, Zviedrija.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Ikskili un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Antsla

Antsla ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī.

Jaunums!!: Ikskili un Antsla · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Ikskili un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Ikskili un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Ikskili un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Ikskili un Igaunija · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Ikskili un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Ikskili un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Ikskili un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.

Jaunums!!: Ikskili un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika, bija seno latgaļu viduslaiku ķēniņvalsts ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Ikskili un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Kalves zeme

Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Ikskili un Kalves zeme · Redzēt vairāk »

Klauss fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (dzimis, miris) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs.

Jaunums!!: Ikskili un Klauss fon Štaufenbergs · Redzēt vairāk »

Līveni

Dzimtas ģerbonis Līveni ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Jaunums!!: Ikskili un Līveni · Redzēt vairāk »

Lēnis

Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam.

Jaunums!!: Ikskili un Lēnis · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Ikskili un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ķēniņvalsts

Livonijas ķēniņvalsts jeb Livonijas karaliste bija pasludināta monarhija Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Ikskili un Livonijas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot zemes arī citās mūsdienu Latvijas daļās, līdz 1255.

Jaunums!!: Ikskili un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Ikskili un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Ikskili un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Ikskili un Magnuss · Redzēt vairāk »

Ostenzakeni

fon der Ostenzakenu (''von der Osten genannt Sacken'') ģerbonis (1798) Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Jaunums!!: Ikskili un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »

Patkuli

Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Ikskili un Patkuli · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis. Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Ikskili un Rozeni · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Ikskili un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Ikskili un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Ikskili un Tallina · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Ikskili un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Ikskili un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes. Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Ikskili un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Ungerni-Šternbergi

Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Ikskili un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Ikskili un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ikskili un Vācija · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Ikskili un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ikskili un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fon Ikskili, Fon Ikšķiļi, Ikskilu dzimta, Ikšķiļi, Ikšķiļu dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »