Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Imanta (dziesma)

Indekss Imanta (dziesma)

Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.

13 attiecības: Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Pumpurs, Gaismas pils, Grīgs, Imauts, Jāzeps Vītols, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Pērkons (mitoloģija), Rūķis, Saule (mitoloģija), V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Velns (latviešu mitoloģija), Zilaiskalns.

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Gaismas pils · Redzēt vairāk »

Grīgs

Grīgs var būt.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Grīgs · Redzēt vairāk »

Imauts

Imauts, arī Imants, Imanta, bija Daugavas līvu kareivis, kurš 1198.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Imauts · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Malvīne Vīgnere-Grīnberga

Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Malvīne Vīgnere-Grīnberga · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Rūķis

Džona Bauera zīmējums. Rūķis ģermāņu mitoloģijā, kā arī pasakās, datorspēlēs, fantastikā un lomu spēlēs ir neliela auguma cilvēkveidīgs radījums.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Rūķis · Redzēt vairāk »

Saule (mitoloģija)

Trundholmas Saules rati. Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Saule (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls). V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Zilaiskalns

Zilaiskalns ir lielciems un Valmieras novada Zilākalna pagasta centrs.

Jaunums!!: Imanta (dziesma) un Zilaiskalns · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »