Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Imanuels Kants

Indekss Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

64 attiecības: A priori un a posteriori, Anarhija, Antinomija, Apgaismības laikmets, Arhaisms, Artūrs Šopenhauers, Austrumprūsija, Šilute, Īzaks Ņūtons, Žans Žaks Ruso, Benedikts Spinoza, Dālderis, Doktors (akadēmiskais grāds), Eiropa, Epistemoloģija, Filozofija, Filozofs, Fizika, Frīdrihs Nīče, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Ideālisms, Jelgava, Johans Gotlībs Fihte, Johans Heinrihs Kants, Karaļauči, Kategoriskais imperatīvs, Kārlis Markss, Kēnigsbergas Universitāte, Kurši, Kuršu valoda, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laiks, Latvijas Universitāte, Loģika, Maņa, Marksisms, Matemātika, Metafizika, Mišels Fuko, Morāle, Napoleona kari, Otto Rolavs, Pedagoģija, Plaģiāts, Prūsija, Prūsijas Karaliste, Priekule (Lietuva), Reliģija, Renē Dekarts, ..., Rihards Kūlis, Romantisms, Septiņgadu karš, Skoti, Sociālisms, Teikuma priekšmets, Telpa, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vecsaules pagasts, Visums, Zinātne, 19. gadsimts. Izvērst indekss (14 vairāk) »

A priori un a posteriori

Jēdzieni a priori un a posteriori tiek lietoti filozofijā, lai nošķirtu divus zināšanu veidus, taču tos izmanto arī dažādu veidu argumentu nošķiršanai.

Jaunums!!: Imanuels Kants un A priori un a posteriori · Redzēt vairāk »

Anarhija

Anarhija var būt dažāda veida politisks stāvoklis kādā valstī vai cita veida politiski organizētā teritorijā, kura raksturīgākā iezīme ir, ka pārvalde, kas īsteno varu, nav nosakāma.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Anarhija · Redzēt vairāk »

Antinomija

Antinomija (sengrieķu: αντι-, pret; νομος, likums) ir paradoksāls rezultāts, kas izriet no divu vienlīdz likumsakarīgu tomēr savstarpēji pretrunīgu secinājumu pāra.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Antinomija · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Arhaisms

Arhaisms (no (archaios) — 'sens, senlaiku') leksikoloģijā ir vecvārds, kura apzīmētais jēdziens ir saglabājies līdz mūsdienām, bet tagad tā nosaukšanai izmanto citu vārdu, piemēram, nēzdogs "mutauts, kabatlakats", secen "garām", kamieši "pleci", diet "dejot".

Jaunums!!: Imanuels Kants un Arhaisms · Redzēt vairāk »

Artūrs Šopenhauers

Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šilute

Šilute ir pilsēta Klaipēdas apriņķī Lietuvas rietumos, starp Klaipēdu un Krievijas robežu (Kaļiņingradas apgabalu).

Jaunums!!: Imanuels Kants un Šilute · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Žans Žaks Ruso

Žans Žaks Ruso (dzimis, miris) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītots komponists.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Žans Žaks Ruso · Redzēt vairāk »

Benedikts Spinoza

Benedikts (Baruhs) Spinoza (Benedictus de Spinoza; —) bija ebreju izcelsmes holandiešu filozofs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Benedikts Spinoza · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Dālderis · Redzēt vairāk »

Doktors (akadēmiskais grāds)

Doktors (no docere — mācīt un doctus — izglītots) ir augstākais akadēmiskais grāds, ko iegūst pēc doktora studiju programmas apgūšanas un promocijas darba jeb disertācija pabeigšanas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Doktors (akadēmiskais grāds) · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Eiropa · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Filozofija · Redzēt vairāk »

Filozofs

Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Filozofs · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Fizika · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Nīče

Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

Ideālisms

Ideālisms ir filozofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Ideālisms · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Jelgava · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Fihte

Johans Gotlībs Fihte (dzimis, miris) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Johans Gotlībs Fihte · Redzēt vairāk »

Johans Heinrihs Kants

Johans Heinrihs Kants (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Johans Heinrihs Kants · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Kategoriskais imperatīvs

Kategoriskais imperatīvs ir centrālais koncepts Imanuela Kanta morāles filozofijā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kategoriskais imperatīvs · Redzēt vairāk »

Kārlis Markss

Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »

Kēnigsbergas Universitāte

Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Laiks · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Loģika

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Loģika · Redzēt vairāk »

Maņa

Maņa ir spēja uztvert iekšējās un ārējās vides kairinājumus un tos izvērtēt.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Maņa · Redzēt vairāk »

Marksisms

Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Marksisms · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Matemātika · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Metafizika · Redzēt vairāk »

Mišels Fuko

Mišels Fuko (Michel Foucault;  —) bija franču filozofs.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Mišels Fuko · Redzēt vairāk »

Morāle

Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna) Morāle (kas savukārt no — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Morāle · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Otto Rolavs

Otto Rolavs, Oto Rolavs jeb Atis Rolavs (1897—1969) bija latviešu filozofs, šahists, pirmais Kanta darbu tulkotājs latviešu valodā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Otto Rolavs · Redzēt vairāk »

Pedagoģija

Pedagoģija ir audzināšanas zinātne.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Pedagoģija · Redzēt vairāk »

Plaģiāts

Plaģiāts jeb plaģiātisms ir apzināta vai neapzināta sveša darba vai idejas pilnīga vai daļēja piesavināšanās, uzdodot to par savu un nenorādot patieso autoru.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Plaģiāts · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Priekule (Lietuva)

Priekule ir neliela pilsēta Klaipēdas rajonā, Lietuvā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Priekule (Lietuva) · Redzēt vairāk »

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Reliģija · Redzēt vairāk »

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »

Rihards Kūlis

Rihards Kūlis (dzimis Cēsīs) ir latviešu filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem latviešu valodā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Rihards Kūlis · Redzēt vairāk »

Romantisms

"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Romantisms · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Skoti

Skoti ir nācija, kas dzīvo Skotijā — Apvienotās Karalistes ziemeļdaļā un tai piegulošajās piekrastes salās.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Skoti · Redzēt vairāk »

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Sociālisms · Redzēt vairāk »

Teikuma priekšmets

Teikuma priekšmets ir teikuma loceklis, kas izsaka to nojēgumu, uz kuru attiecas izteicēja nosauktā darbība vai pazīme (teikuma priekšmets nosauc darbības darītāju).

Jaunums!!: Imanuels Kants un Teikuma priekšmets · Redzēt vairāk »

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Telpa · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecsaules pagasts

Vecsaules pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Mēmeles kreisajā krastā.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Vecsaules pagasts · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Visums · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Imanuels Kants un Zinātne · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Imanuels Kants un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Immanuel Kant, Kant.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »