Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Atommasa, Atomskaitlis, Īpatnējā pretestība, Blīvums, Cietība, Cinks, Dzīvsudrabs, Gaiss, Gallijs, Izotops, Kristāliskā struktūra, Kušanas temperatūra, Masas skaitlis, Metāli, Mosa skala, Nazis, Normāli apstākļi, Oksidēšanas pakāpe, Sakausējums, Sāļi, Sārmi, Skābeklis, Skābes, Tetragonālā singonija, Viršanas temperatūra, Zemes garoza, Zilganvioletā krāsa.
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Indijs un Atommasa · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Indijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Īpatnējā pretestība
Vadītāja pretestība. Īpatnējā pretestība ir vielām piemītoša īpašība, kas nosaka, cik lielā mērā viela traucē strāvai plūst pa vadītāju.
Jaunums!!: Indijs un Īpatnējā pretestība · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Indijs un Blīvums · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Indijs un Cietība · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Indijs un Cinks · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Indijs un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Indijs un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gallijs
Gallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ga un atomskaitli 31.
Jaunums!!: Indijs un Gallijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Indijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Indijs un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Indijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Indijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Indijs un Metāli · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Indijs un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Nazis
Dažādi naži Nazis ir rokas griezējinstruments.
Jaunums!!: Indijs un Nazis · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Indijs un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Indijs un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Indijs un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Indijs un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Indijs un Sārmi · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Indijs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Indijs un Skābes · Redzēt vairāk »
Tetragonālā singonija
Kristalogrāfijā tetragonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Indijs un Tetragonālā singonija · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Indijs un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Indijs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zilganvioletā krāsa
Zilganvioletā krāsa jeb indigo krāsa ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 420 līdz 450 nm.
Jaunums!!: Indijs un Zilganvioletā krāsa · Redzēt vairāk »
