61 attiecības: Amudarja, Andronovas kultūra, Anglija, Armēņu valoda, Ģermāņi, Īrija, Ķelti, Čeļabinska, Baktrija, Balti, Baltkrievija, Baltu valodas, Centrālāzija, Dainas, Dānija, Dravīdu valodas, Eirāzija, Eiropa, Francija, Frīģija, Grieķu valoda, Gruzīni, Hindukušs, Illirija, Indijas subkontinents, Indoāriešu valodas, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Irāņu valodas, Itāļu valodas, Kaspijas jūra, Krievi, Latvieši, Latvija, Lietuva, Marija Gimbutiene, Melnā jūra, Nācija, Orenburga, Polijas—Lietuvas ūnija, Pripete, Rasisms, Sanskrits, Sarmati, Sarmatisms, Skandināvija, Skiti, Skotija, Slāvu valodas, Tacits, ..., Toponīmija, Trāķieši, Trešais reihs, Uldis Ģērmanis, Valodniecība, Vācieši, Vācu valoda, Viktors Ivbulis, Voldemārs Leitis, 1930. gadi, 1980. gadi. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Amudarja
Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Amudarja · Redzēt vairāk »
Andronovas kultūra
Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Andronovas kultūra · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Anglija · Redzēt vairāk »
Armēņu valoda
Armēņu valoda (հայերեն) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Armēņu valoda · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Īrija · Redzēt vairāk »
Ķelti
Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Ķelti · Redzēt vairāk »
Čeļabinska
Čeļabinska ir Krievijas Federācijas pilsēta Dienvidurālu austrumu nogāzēs pie Miasas upes, Čeļabinskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Čeļabinska · Redzēt vairāk »
Baktrija
Baktrijas reģions laikā, kad to iekaroja Aleksandrs Lielais Baktrija (Bākhtar) ir vēsturisks reģions Centrālāzijā, mūsdienu Afganistānas un Tadžikistānas teritorijā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Baktrija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Dainas · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Dānija · Redzēt vairāk »
Dravīdu valodas
Dravīdu valodu izplatība Indijas subkontinentā Dravīdu valodas ir Indijas dienvidos, Šrilankas ziemeļos un Beludžistānā (Pakistānā) izplatīta valodu saime.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Dravīdu valodas · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Eiropa · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Francija · Redzēt vairāk »
Frīģija
Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē. Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas. Frīģija bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Frīģija · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Gruzīni · Redzēt vairāk »
Hindukušs
Hindukušs (Hindu Kush) ir kalnu grēda Centrālāzijā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Hindukušs · Redzēt vairāk »
Illirija
Illirija jeb Ilīrija bija valsts Eiropā 4.—2.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Illirija · Redzēt vairāk »
Indijas subkontinents
Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Indijas subkontinents · Redzēt vairāk »
Indoāriešu valodas
Indoāriešu valodas ir indoirāņu valodu saimes atzars, kas savukārt ietilpst indoeiropiešu valodu grupā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Indoāriešu valodas · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Irāņu valodas
Irāņu valodas ir indoirāņu valodu saimes atzars, kurās galvenokārt runā irāņu tautas.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Irāņu valodas · Redzēt vairāk »
Itāļu valodas
Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Itāļu valodas norādītas pelēkos toņos. Itāļu valodas bija Apenīnu pussalā runātu, pie indoeiropiešu saimes piederošu valodu grupa, kurā ietilpst latīņu, osku, umbru un vairākas citas valodas.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Itāļu valodas · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Krievi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Lietuva · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Nācija · Redzēt vairāk »
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Orenburga · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pripete
Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Pripete · Redzēt vairāk »
Rasisms
Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862) Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Rasisms · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sarmatisms
Poļu muižnieka tērps 17. gs. beigās (Staņislavs Ščuka (1652/1654-1710)). Sarmatisms ir apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts muižnieku (šļahtas un magnātu) 17. un 18. gadsimtā radītajai ideoloģijai un kultūrai, kas balstījās pieņēmumā, ka viņu izcelsme ir saistāma ar stepju jātniekiem sarmatiem, kas antīkajā laikmetā pakļāvuši slāvu ciltis un izveidojuši sabiedrības virsslāni.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Sarmatisms · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Skiti · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Indoeiropieši un Skotija · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Tacits · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Trāķieši
Trāķiešu peltasts, 5. līdz 4. gadsimts p.m.ē. Trāķieši (sengrieķu: Θρᾷκες) bija sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes - Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Trāķieši · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Uldis Ģērmanis
Uldis Ģērmanis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Uldis Ģērmanis · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Viktors Ivbulis
Viktors Ivbulis (1933) ir latviešu indologs un literatūrzinātnieks.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Viktors Ivbulis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Leitis
Voldemārs Leitis bija rakstnieks un publicists, kas plašākai sabiedrībai bija vairāk pazīstams kā populāru ekonomikas jautājumiem veltītu darbu autors.
Jaunums!!: Indoeiropieši un Voldemārs Leitis · Redzēt vairāk »
1930. gadi
1930.
Jaunums!!: Indoeiropieši un 1930. gadi · Redzēt vairāk »
1980. gadi
1980.
Jaunums!!: Indoeiropieši un 1980. gadi · Redzēt vairāk »