Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ironija

Indekss Ironija

Ironija (no ειρων — 'tas, kurš izliekas') ir tēlainās izteiksmes līdzeklis, kādas parādības pārspīlēts tēlojums.

64 attiecības: Alegorija, Anatols Franss, Antons Čehovs, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Aristofans, Aristotelis, Atēnas, Avangards (māksla), Šarls Bodlērs, Cicerons, Dadaisms, Dāņi, Džeimss Džoiss, Džonatans Svifts, Džons Draidens, Dēmostens, E. T. A. Hofmanis, Eduards Veidenbaums, Eiropa, Eseja, Filozofija, Francija, Fransuā Rablē, Frīdrihs Šlēgelis, Heinrihs fon Kleists, Heinrihs Heine, Homērs, Intonācija, Jaungrieķu valoda, Komēdija, Kvintiliāns, Latīņu valoda, Latviešu literatūra, Literatūra, Literatūras kritika, Ludvigs Tīks, Māksla, Migels de Servantess, Modernisms, Nikolajs Gogolis, Novāliss, Odiseja, Parodija, Platons, Postmodernisms, Renesanse, Retorika, Romantisms, Roterdamas Erasms, ..., Samosatas Lukiāns, Satīra, Sērens Kirkegors, Senā Grieķija, Senā Roma, Sofokls, Sokrats, Tomass Hārdijs, Tomass Manns, Vācija, Vergilijs, Viduslaiki, Viktors Igo, Voltērs. Izvērst indekss (14 vairāk) »

Alegorija

eļļa, Strasbūras vēstures muzejs. Džulio Romano. "Alegorija par nemirstību", (1540). eļļa, Parīze, Luvra. Alegorija ir vēsturiskā žanra paveids, kurā notikumus un parādības atspoguļo simboliski, nevis stāstoši.

Jaunums!!: Ironija un Alegorija · Redzēt vairāk »

Anatols Franss

Anatols Franss, īstajā vārdā Fransuā Anatols Tibo (François-Anatole Thibault), dzimis, miris) bija franču dzejnieks, žurnālists un romānu rakstnieks. 1921. gadā par literārajiem sasniegumiem saņēma Nobela prēmiju literatūrā. 1896. gadā viņš tika ievēlēts Franču akadēmijā (Académie française). Anatols Franss bija grāmatnīcas pārdevēja dēls, tādēļ bērnībā daudz laika pavadīja, lasot grāmatas.

Jaunums!!: Ironija un Anatols Franss · Redzēt vairāk »

Antons Čehovs

Antons Čehovs (dzimis, miris) bija krievu īso stāstu rakstnieks un dramaturgs, kā arī ārsts.

Jaunums!!: Ironija un Antons Čehovs · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Ironija un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Ironija un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Aristofans

Aristofans (dzimis ap 448./446. gadu p.m.ē., miris ap 386. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, komēdiju autors.

Jaunums!!: Ironija un Aristofans · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Ironija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Atēnas

Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Ironija un Atēnas · Redzēt vairāk »

Avangards (māksla)

Ar vārdu avangards apzīmē cilvēku darbus vai idejas, kas ir eksperimentālas un inovatīvas un kas neievēro sabiedrībā pastāvošās normas, galvenokārt tieši mākslā, kultūrā un politikā.

Jaunums!!: Ironija un Avangards (māksla) · Redzēt vairāk »

Šarls Bodlērs

Šarls Bodlērs (dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19.

Jaunums!!: Ironija un Šarls Bodlērs · Redzēt vairāk »

Cicerons

Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.

Jaunums!!: Ironija un Cicerons · Redzēt vairāk »

Dadaisms

Dadaisms (vārda dada etimoloģija neskaidra) ir virziens 20.

Jaunums!!: Ironija un Dadaisms · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ironija un Dāņi · Redzēt vairāk »

Džeimss Džoiss

Džeimss Augustīns Aloizijs Džoiss (dzimis, miris) bija īru rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Ironija un Džeimss Džoiss · Redzēt vairāk »

Džonatans Svifts

Džonatans Svifts (dzimis; miris) bija angļu-īru rakstnieks, satīriķis.

Jaunums!!: Ironija un Džonatans Svifts · Redzēt vairāk »

Džons Draidens

Džons Draidens (dzimis, miris) bija angļu dzejnieks, dramaturgs, kritiķis un tulkotājs.

Jaunums!!: Ironija un Džons Draidens · Redzēt vairāk »

Dēmostens

Dēmostens (dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija ievērojams sengrieķu politiķis un orators no Atēnām.

Jaunums!!: Ironija un Dēmostens · Redzēt vairāk »

E. T. A. Hofmanis

Ernests Teodors Vilhelms Hofmanis, biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists.

Jaunums!!: Ironija un E. T. A. Hofmanis · Redzēt vairāk »

Eduards Veidenbaums

Eduards Veidenbaums (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Ironija un Eduards Veidenbaums · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Ironija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eseja

Eseja (cēlies no  — 'izmēģinājums, pārbaude') ir neliela apjoma prozas darbs, kurā pausta attieksme pret kādu literatūras vai mākslas parādību.

Jaunums!!: Ironija un Eseja · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Ironija un Filozofija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Ironija un Francija · Redzēt vairāk »

Fransuā Rablē

Fransuā Rablē (dzimis aptuveni 1494. gadā, miris) bija franču renesanses laika rakstnieks, ārsts, humānists.

Jaunums!!: Ironija un Fransuā Rablē · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šlēgelis

Kārlis Vilhelms Frīdrihs fon Šlēgelis (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, literatūrkritiķis, filozofs, filologs un indologs.

Jaunums!!: Ironija un Frīdrihs Šlēgelis · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Kleists

Bernds Heinrihs Vilhelms fon Kleists (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Ironija un Heinrihs fon Kleists · Redzēt vairāk »

Heinrihs Heine

Kristians Johans Heinrihs Heine (dzimis, miris) bija žurnālists un viens no nozīmīgākajiem vācu 19.

Jaunums!!: Ironija un Heinrihs Heine · Redzēt vairāk »

Homērs

Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.

Jaunums!!: Ironija un Homērs · Redzēt vairāk »

Intonācija

Intonācija var būt.

Jaunums!!: Ironija un Intonācija · Redzēt vairāk »

Jaungrieķu valoda

Jaungrieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda un tās lietošana sākās ap 11. gadsimtu, Bizantijas periodā.

Jaunums!!: Ironija un Jaungrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Komēdija

Komēdija ir luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus.

Jaunums!!: Ironija un Komēdija · Redzēt vairāk »

Kvintiliāns

Marks Fabijs Kvintiliāns (dzimis ap 35. gadu, miris ap 100. gadu) bija romiešu retors no Spānijas, runas mākslas mācību grāmatas "Institutio oratoria" autors.

Jaunums!!: Ironija un Kvintiliāns · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Ironija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu literatūra

Latviešu literatūra jeb rakstniecība ir latviešu un cittautiešu latviski rakstītais un latviski tulkotais ar latviešiem vai Latviju saistītās literatūras kopums.

Jaunums!!: Ironija un Latviešu literatūra · Redzēt vairāk »

Literatūra

Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.

Jaunums!!: Ironija un Literatūra · Redzēt vairāk »

Literatūras kritika

Literatūras kritika jeb literatūrkritika ir praktiska humanitāra disciplīna, kas pēta, analizē, interpretē, arī vērtē literatūru, īpaši pievēršoties aktuālajai literatūrai un aktuālajiem literatūras procesiem.

Jaunums!!: Ironija un Literatūras kritika · Redzēt vairāk »

Ludvigs Tīks

Johans Ludvigs Tīks (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, tulks, rakstnieks un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Ironija un Ludvigs Tīks · Redzēt vairāk »

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.

Jaunums!!: Ironija un Māksla · Redzēt vairāk »

Migels de Servantess

Dons Migels de Servantess Saavedra (dzimis, iespējams,, miris) bija kastīliešu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Ironija un Migels de Servantess · Redzēt vairāk »

Modernisms

Modernisms ir jēdziens, kas tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus, tendences un strāvojumus pasaules mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā 19.

Jaunums!!: Ironija un Modernisms · Redzēt vairāk »

Nikolajs Gogolis

Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) jeb Mikola Hohoļs bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks.

Jaunums!!: Ironija un Nikolajs Gogolis · Redzēt vairāk »

Novāliss

Brīvkungs Georgs Filips Frīdrihs fon Hardenbergs (plašāk pazīstams pēc pseidonīma Novāliss (Novalis); dzimis, miris) bija agrīnā romantisma vācu rakstnieks, filozofs, mistiķis un filozofs 18.

Jaunums!!: Ironija un Novāliss · Redzēt vairāk »

Odiseja

Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.

Jaunums!!: Ironija un Odiseja · Redzēt vairāk »

Parodija

Svētais vakarēdiens" parodija Parodija ir darbs, kas izveidots, lai atdarinātu, izzobotu vai komentētu kādu darbu, tā tematu, autoru, stilu vai kādu citu detaļu, izmantojot satīrisku vai ironisku imitāciju.

Jaunums!!: Ironija un Parodija · Redzēt vairāk »

Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Jaunums!!: Ironija un Platons · Redzēt vairāk »

Postmodernisms

Postmodernisms (- pēc modo - nupat) ir visaptveroša humanitāro zinātņu kustība, kam galvenokārt raksturīga objektīvās patiesības un metanaratīva noliegšana.

Jaunums!!: Ironija un Postmodernisms · Redzēt vairāk »

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).

Jaunums!!: Ironija un Renesanse · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Jaunums!!: Ironija un Retorika · Redzēt vairāk »

Romantisms

"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.

Jaunums!!: Ironija un Romantisms · Redzēt vairāk »

Roterdamas Erasms

Roterdamas Erasms (dzimis 1466. vai, miris), pazīstams arī kā Dezidērijs Erasms bija ietekmīgs renesanses laika Nīderlandes humānists un teologs.

Jaunums!!: Ironija un Roterdamas Erasms · Redzēt vairāk »

Samosatas Lukiāns

Lukiāns Samosatas Lukiāns (dzimis ap 120. gadu, miris 180. gadā) bija Romas retors un satīriķis, kas rakstījis grieķu valodā.

Jaunums!!: Ironija un Samosatas Lukiāns · Redzēt vairāk »

Satīra

Satīra ir literatūras žanrs, tāpat tas var būt arī tēlotājmākslas vai grafiskās mākslas žanrs.

Jaunums!!: Ironija un Satīra · Redzēt vairāk »

Sērens Kirkegors

Sērens Objū Kirkegors (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Ironija un Sērens Kirkegors · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Ironija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Ironija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sofokls

Sofokls (Sophoklēs; dzimis 497. vai 496. gadā p.m.ē., miris 406. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Aishilam un Eiripīdam).

Jaunums!!: Ironija un Sofokls · Redzēt vairāk »

Sokrats

Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Jaunums!!: Ironija un Sokrats · Redzēt vairāk »

Tomass Hārdijs

Tomass Hārdijs (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks.

Jaunums!!: Ironija un Tomass Hārdijs · Redzēt vairāk »

Tomass Manns

Tomass Manns (Thomas Mann; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks — prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1929).

Jaunums!!: Ironija un Tomass Manns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ironija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vergilijs

Pūblijs Vergilijs Marons (dzimis 70. gada p.m.ē. 15. oktobrī, miris 19. gada p.m.ē. 21. septembrī), plašāk zināms kā Vergilijs, bija Senās Romas Augusta laikmeta dzejnieks.

Jaunums!!: Ironija un Vergilijs · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Ironija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Viktors Igo

Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.

Jaunums!!: Ironija un Viktors Igo · Redzēt vairāk »

Voltērs

Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.

Jaunums!!: Ironija un Voltērs · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »