Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Akantodes, Apakšdevons, Devons, Kauls, Plecu josla, Silūrs, Sistemātika, Skrimslis, Spuras, Vēders, Zivis, Zobi, Zobu emalja, Zvīņas.
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Akantodes · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Devons · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Kauls · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Silūrs · Redzēt vairāk »
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Sistemātika · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Spuras · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Vēders · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Zobi · Redzēt vairāk »
Zobu emalja
Zobs; emalja attēlā ir norādīta ar angļu vārdu "enamel". Zobu emalja ir cietākā un visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa,Ross, Michael H., Kaye, G.I. and Pawlina, W. (2003) Histology: a text and atlas, 4th ed., Philadelphia; London: Lippincott Williams & Wilkins,, lpp.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Zobu emalja · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Išnakantveidīgās un Zvīņas · Redzēt vairāk »
