Satura rādītājs
29 attiecības: Allāhs, Arābijas pussala, Arābu valodas varietātes, Ēģipte, Desmit baušļi, Faraons, Homoseksualitāte, Islāma pieci pīlāri, Islāms, Jūdaisms, Jēkabs (patriarhs), Jēzus islāmā, Kalifāts, Kalifs, Korāns, Kristieši, Meka, Muhameds, Musulmaņi, Pravietis, Psalmi, Sīnājs, Sodoma un Gomora, Svētā zeme, Tora, Turcija, Vecā Derība, Zamzams, 1924. gads.
Allāhs
Kaligrāfiski uzrakstīts vārds "Allāhs" arābu valodā Allāhs (Allāh) ir standarta arābu vārds Dieva apzīmēšanai.
Skatīt Islāma pravieši un Allāhs
Arābijas pussala
Arābijas pussala (vai) ir pussala Tuvajos Austrumos.
Skatīt Islāma pravieši un Arābijas pussala
Arābu valodas varietātes
Arābu valoda ir semītu saimes valoda ar daudzām varietātēm, kas var ievērojami atšķirties cita no citas; kā starp valstīm, tā arī vienas valsts robežās.
Skatīt Islāma pravieši un Arābu valodas varietātes
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Islāma pravieši un Ēģipte
Desmit baušļi
Rembranta glezna "Mozus ar desmit baušļiem". Desmit baušļi jeb dekalogs (ivr. עשרת הדברות — aseret-a-dibrot, bur. "desmit izteikumi"; sengr. δέκα λόγοι — dekalog, burt. "desmitvārdi") — 10 ticības pamatdogmas jūdaismā un kristietībā, kurus, saskaņā ar Bībeles Veco Derību (2.
Skatīt Islāma pravieši un Desmit baušļi
Faraons
Faraona attēlojums Faraons (prro) ir vispārpieņemts apzīmējums Senās Ēģiptes valdniekiem sākot ar pirmo dinastiju, kas sāka valdīt ap 3150.
Skatīt Islāma pravieši un Faraons
Homoseksualitāte
Homoseksualitāte Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei. Homoseksualitāte (no grieķu valodas homoios "tāds pats", "līdzīgs" un latīņu valodas sexus "dzimums") ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem.
Skatīt Islāma pravieši un Homoseksualitāte
Islāma pieci pīlāri
Islāma pieci pīlāri (arkān al-Islām) ir pieci pamatlikumi islāmā, kurus uzskata par obligāti pildāmiem ikviena musulmaņa dzīvē.
Skatīt Islāma pravieši un Islāma pieci pīlāri
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Islāma pravieši un Islāms
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Islāma pravieši un Jūdaisms
Jēkabs (patriarhs)
Jēkabs cīnās ar eņģeli Jēkabs (Yaʿakov;, Yaʿqūb), arī Israēls (Yisraʾel), ir ebreju trešais patriarhs, Ābrama mazdēls un Īzāka un Rebekas dēls.
Skatīt Islāma pravieši un Jēkabs (patriarhs)
Jēzus islāmā
Jēzus islāmā tiek uzskatīts par vienu no bijušajiem Dieva praviešiem, kas dzīvojis no 8.—2.
Skatīt Islāma pravieši un Jēzus islāmā
Kalifāts
Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.
Skatīt Islāma pravieši un Kalifāts
Kalifs
Kalifs, arī halifs (halīfa) ir kalifāta valsts galva, un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta visu musulmaņu kopiena) vadītāju.
Skatīt Islāma pravieši un Kalifs
Korāns
Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).
Skatīt Islāma pravieši un Korāns
Kristieši
Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritēji.
Skatīt Islāma pravieši un Kristieši
Meka
Meka (Makkah), pilns nosaukums Mekas Svētā pilsēta (Makkah al-Mukarramah), ir pilsēta Saūda Arābijā, Mekas provinces administratīvais centrs vēsturiskajā Hedžazas novadā.
Skatīt Islāma pravieši un Meka
Muhameds
Muhameds (labajā pusē) ar saviem piekritējiem (14. gadsimta zīmējums al-Bīrūnī grāmatai ''Athar al-Baqiya ’an al-Qurun al-Chaliya''). osmaņu mākslinieks Hafizs Osmans. Muhameds (Muḥammad, saukts arī par Mohamedu, Muhammadu, Mehmetu, Mahometu, dzimis ap 570. gadu m.ē., miris) bija arābu sludinātājs no Mekas, kareivīgs beduīnu tirgotājs, kuru islāma ticīgie — musulmaņi uzskata par pēdējo Dieva pravieti.
Skatīt Islāma pravieši un Muhameds
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Islāma pravieši un Musulmaņi
Pravietis
desmit baušļus Pravietis, sieviešu dzimtē — praviete, ir persona, kas apgalvo, ka ir sazinājies ar pārdabisko vai dievišķo, un kalpo kā starpnieks starp to un cilvēci.
Skatīt Islāma pravieši un Pravietis
Psalmi
Pirmā psalma teksts ivritā. thumb Psalmi (— 'slavas dziesma', — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.
Skatīt Islāma pravieši un Psalmi
Sīnājs
Sīnājs (vai; Ēģiptes arābu) ir kalns Sīnāja pussalā, Ēģiptē.
Skatīt Islāma pravieši un Sīnājs
Sodoma un Gomora
Sodomas un Gomoras iznīcināšana Džona Mārtina 19. gadsimta gleznā Sodoma (Sədom) un Gomora (arī Amora;, ʿAmora) ir divas pilsētas, kas minētas Radīšanas grāmatā, ebreju Bībelē, Jaunajā Derībā.
Skatīt Islāma pravieši un Sodoma un Gomora
Svētā zeme
Svētā zeme (vai) ir apgabals, kas atrodas aptuveni starp Vidusjūru un Jordānas upes austrumu krastu, un tradicionāli var tikt izmantots kā sinonīms gan Bībeles Izraēlas zemei, gan Palestīnas reģionam.
Skatīt Islāma pravieši un Svētā zeme
Tora
Atvērta Tora dievkalpojuma laikā Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) — ‘mācība, likums’) ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums.
Skatīt Islāma pravieši un Tora
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Islāma pravieši un Turcija
Vecā Derība
Glika tulkojums, 1689) Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.
Skatīt Islāma pravieši un Vecā Derība
Zamzams
Zamzams (arī Zamzama aka) ir aka, kas atrodas Mekas Harāma mošejas kompleksā 20 metrus uz austrumiem no islāma svētākās vietas Kaabas.
Skatīt Islāma pravieši un Zamzams
1924. gads
1924.
Skatīt Islāma pravieši un 1924. gads