Satura rādītājs
8 attiecības: Fašistiskā Itālija, Itālijas Karaliste (1861—1946), Karbonja, Latīna, Latīnas province, Malārija, Neoklasicisms, Racionālisms.
Fašistiskā Itālija
Benito Musolīni Fašistiskā Itālija (itāļu: Italia Fascista) ir Itālijas Karalistes vēstures posms no 1922.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Fašistiskā Itālija
Itālijas Karaliste (1861—1946)
Itālijas Karaliste bija valsts, kas izveidojās 1861.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Itālijas Karaliste (1861—1946)
Karbonja
Karbonja ir pilsēta un komūna Itālijas dienvidrietumos, Sardīnijas autonomajā reģionā, Dienvidsardīnijas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Karbonja
Latīna
Latīna ir pilsēta Itālijā, Lacio reģionā.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Latīna
Latīnas province
Latīnas province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Lacio reģionā, Tirēnu jūras krastā.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Latīnas province
Malārija
Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji Malārija (viduslaiku — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā purva drudzis, ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ar kuru parasti slimo tropu un subtropu reģionos.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Malārija
Neoklasicisms
Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
Skatīt Itālijas fašistu celtās pilsētas un Neoklasicisms
Racionālisms
Racionālisms filozofiskā izpratnē ir uzskats, ka zināšanu un spriedumu pamatā par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem ir cēloņsakarības.