Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Andrijs Grečko, Čehija, Baltkrievi, Baltkrievija, Berlīnes mūris, Dņepra, Donbass, Horku rajons, Ivans Koņevs, Krievijas Impērija, Kurskas kauja, Maskava, Mogiļevas guberņa, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Varonis, Polija, Polijas kampaņa, PSRS maršals, Staļingradas kauja, Varšavas pakts, Vācija, Ziemas karš.
Andrijs Grečko
Andrijs Grečko (dzimis, miris) bija Padomju Savienības ģenerālis, PSRS maršals un aizsardzības ministrs.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Andrijs Grečko · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Čehija · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Berlīnes mūris
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Dņepra · Redzēt vairāk »
Donbass
Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā Donbass, arī Donetčina, ir vēsturisks reģions Ukrainas austrumos un mazliet Krievijas dienvidrietumos, Rostovas apgabalā.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Donbass · Redzēt vairāk »
Horku rajons
Horku rajons ir Baltkrievijas administratīvais rajons Mogiļevas apgabala ziemeļos.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Horku rajons · Redzēt vairāk »
Ivans Koņevs
Ivans Koņevs (—) bija padomju karavadonis, Padomju Savienības maršals (no 1944), divkārtējs Padomju Savienības Varonis (1944, 1945).
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Ivans Koņevs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurskas kauja
Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Kurskas kauja · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Maskava · Redzēt vairāk »
Mogiļevas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Mogiļevas guberņa Krievijas Impērijas kartē. Mogiļevas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Mogiļevas guberņa · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Varonis
Padomju Savienības Varonis bija augstākais Padomju Savienības atzinības apliecinājums.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Padomju Savienības Varonis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
PSRS maršals
PSRS maršals bija PSRS bruņoto spēku augstākā militārā pakāpe, kuru izveidoja 1935.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un PSRS maršals · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Varšavas pakts
Varšavas pakta logo Eiropas valstu armijas 1973. gadā Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Varšavas pakts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: Ivans Jakubovskis un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
