Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Abrenes apriņķis, Augšpils pagasts, Baltā kustība, Gauru pagasts, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas krievi, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Ostrova (Krievija), PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīga, Saeima, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Tiesību zinātne, Ulmaņa apvērsums, 1928. gads, 1934. gads, 3. Saeima, 4. Saeima.
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Augšpils pagasts
Augšpils pagasts (līdz 1925. gadam Višgorodas pagasts) bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Augšpils pagasts · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Gauru pagasts
Gauru pagasts bija viena no Abrenes apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos, PSRS pierobežā.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Gauru pagasts · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Rīga · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Saeima · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un 1934. gads · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
4. Saeima
4.
Jaunums!!: Jānis Korņiļjevs un 4. Saeima · Redzēt vairāk »
