Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Ajdina, Aleksandrs Lielais, Antante, Armēņi, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumromas impērija, Šabtajs Cvi, Bajezids I, Dženova, Ebreji, Egejas jūra, Francija, Grieķi, Grieķija, Grieķu—turku karš, Hērodots, Heti, Homērs, Irāna, Ismets Ineni, Izmiras ils, Izmiras līcis, Jonija, Jorgs Seferis, Konstantinopole, Krusta kari, Kulinārija, Līdija, Lielpilsēta (Turcija), Lozannas miera līgums, Milēta, Mudrosas pamiers, Murads II, Mustafa Kemals Ataturks, Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērija, Pilsētvalsts, Pirmais pasaules karš, Romas impērija, Saloniki, Sefardi, Senā Grieķija, Sevras līgums, Spānija, Stambula, Templiešu ordenis, Timurs, Turcija, ..., Turcijas ili, Vali (amats), Vidusjūra, Zemestrīce, 1626. gads, 1676. gads, 1748. gads, 1833. gads, 1884. gads, 1900. gads, 1906. gads, 1929. gads, 1971. gads, 1973. gads, 1975. gads. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Ajdina
Ajdina ir pilsēta Turcijas dienvidrietumos, Ajdinas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Izmira un Ajdina · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: Izmira un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Izmira un Antante · Redzēt vairāk »
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Jaunums!!: Izmira un Armēņi · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Izmira un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Jaunums!!: Izmira un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Izmira un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Šabtajs Cvi
Šabtajs Cvi arī Amira jeb Mehmets Efendi (dzimis, miris) bija Izmirā dzimis Osmaņu impērijas sefardu kabalists, kurš apgalvoja, ka ir mesija.
Jaunums!!: Izmira un Šabtajs Cvi · Redzēt vairāk »
Bajezids I
Bajezids I (Osmaņu turku: بايزيد اول) (dzimis 1354. gadā, miris 1403. gadā) bija Osmaņu impērijas sultāns.
Jaunums!!: Izmira un Bajezids I · Redzēt vairāk »
Dženova
Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē.
Jaunums!!: Izmira un Dženova · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Izmira un Ebreji · Redzēt vairāk »
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Izmira un Egejas jūra · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Izmira un Francija · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Izmira un Grieķi · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Izmira un Grieķija · Redzēt vairāk »
Grieķu—turku karš
Grieķu—turku karš (1919. — 1922.), saukts arī par Mazāzijas karu, bija militāras operācijas, sadalot Osmaņu impēriju Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Izmira un Grieķu—turku karš · Redzēt vairāk »
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Jaunums!!: Izmira un Hērodots · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: Izmira un Heti · Redzēt vairāk »
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Jaunums!!: Izmira un Homērs · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Izmira un Irāna · Redzēt vairāk »
Ismets Ineni
Ismets Ineni (dzimis, miris) bija Turcijas prezidents no 1938.
Jaunums!!: Izmira un Ismets Ineni · Redzēt vairāk »
Izmiras ils
Izmiras ils ir ils Turcijas rietumos.
Jaunums!!: Izmira un Izmiras ils · Redzēt vairāk »
Izmiras līcis
Izklaides kuģīši līcī. Kordona mols Izmirā Izmiras līcis, agrāk arī Smirnas līcis ir līcis Egejas jūras austrumos starp Karaburunas pussalu un Fočas iļči Izmiras ilā, Turcijas rietumos.
Jaunums!!: Izmira un Izmiras līcis · Redzēt vairāk »
Jonija
Joniešu apdzīvotā teritorija (zaļā krāsā) 11.-8. gadsimtā p.m.ē. Jonija (vai Ἰωνίη) bija vēsturiska grieķu cilts joniešu apdzīvota teritorija Mazāzijas rietumos, Egejas jūras Hijas un Lesbas salās, kā arī apkārtējās mazākās salās.
Jaunums!!: Izmira un Jonija · Redzēt vairāk »
Jorgs Seferis
J. Seferis uz grāmatas vāka Jorgs Seferis, īstajā vārdā Jorgs Seferidis (dzimis Urlā pie Izmiras, miris Atēnās), bija grieķu dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: Izmira un Jorgs Seferis · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Izmira un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Izmira un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kulinārija
Pavāri gatavojam ēdienu. Kulinārija ( — 'virtuves') jeb pavārmāksla ir ēdienu pagatavošanas māksla.
Jaunums!!: Izmira un Kulinārija · Redzēt vairāk »
Līdija
Līdijas teritorija ap 547. gadu p.m.ē. Mazāzijas pussalā. Ar sarkanu līniju iekrāsota Līdijas robeža 7. gadsimtā p.m.ē. Līdija bija valsts Mazāzijā pie Egejas jūras, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Izmira un Līdija · Redzēt vairāk »
Lielpilsēta (Turcija)
Izmira — Turcijas trešā lielākā pilsēta (2,7 milj. iedz.).Bursa — Turcijas ceturtā lielākā pilsēta (1,5 milj. iedz.).Gaziantepa — Turcijas sestā lielākā pilsēta (1,2 milj. iedz.).Lielpilsēta Turcijā kopš 1984.
Jaunums!!: Izmira un Lielpilsēta (Turcija) · Redzēt vairāk »
Lozannas miera līgums
Lozannas līgumā noteiktās Turcijas robežas. Lozannas līgums tika noslēgts 1923.
Jaunums!!: Izmira un Lozannas miera līgums · Redzēt vairāk »
Milēta
Milēta ((Milētos)) bija grieķu pilsētvalsts Jonijā (Mazāzijas rietumu piekrastē).
Jaunums!!: Izmira un Milēta · Redzēt vairāk »
Mudrosas pamiers
Dardaneļu operācijas laikā, 1915. Mudrosas pamiers noslēgts 1918.
Jaunums!!: Izmira un Mudrosas pamiers · Redzēt vairāk »
Murads II
Murads II (dzimis 1404. gada jūnijā, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns laika posmā no 1421.
Jaunums!!: Izmira un Murads II · Redzēt vairāk »
Mustafa Kemals Ataturks
Mustafa Kemals Ataturks, līdz 1934.
Jaunums!!: Izmira un Mustafa Kemals Ataturks · Redzēt vairāk »
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Jaunums!!: Izmira un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis · Redzēt vairāk »
Osmaņu dinastija
Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.
Jaunums!!: Izmira un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Izmira un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Izmira un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Izmira un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Izmira un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Saloniki
Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Izmira un Saloniki · Redzēt vairāk »
Sefardi
Ebreju sefardu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900) Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem.
Jaunums!!: Izmira un Sefardi · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Izmira un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sevras līgums
Plānotā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Sevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Izmira un Sevras līgums · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Izmira un Spānija · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Izmira un Stambula · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Izmira un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Timurs
Timurs (Timūr, Temür, burtiski: ‘dzelzs’; dzimis, miris), arī Timurs Klibais (Timūr-e Lang) jeb eiropeizētajā versijā — Tamerlans, bija mongoļu cilmes tjurku valdnieks, Samarkandas emīrs, viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14.
Jaunums!!: Izmira un Timurs · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Izmira un Turcija · Redzēt vairāk »
Turcijas ili
Turcijas ili (daudzskaitlī iller) ir Turcijas administratīvā iedalījuma pirmais (augstākais) iedalījums.
Jaunums!!: Izmira un Turcijas ili · Redzēt vairāk »
Vali (amats)
Ēģiptē Vali, arī vāli (arābu: والٍ vālin) Turcijā ir ila (turku: il) valsts iecelts pārvaldnieks jeb gubernators.
Jaunums!!: Izmira un Vali (amats) · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Izmira un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Izmira un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
1626. gads
1626.
Jaunums!!: Izmira un 1626. gads · Redzēt vairāk »
1676. gads
1676.
Jaunums!!: Izmira un 1676. gads · Redzēt vairāk »
1748. gads
1748.
Jaunums!!: Izmira un 1748. gads · Redzēt vairāk »
1833. gads
1833.
Jaunums!!: Izmira un 1833. gads · Redzēt vairāk »
1884. gads
1884.
Jaunums!!: Izmira un 1884. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Izmira un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Izmira un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Izmira un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: Izmira un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: Izmira un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Izmira un 1975. gads · Redzēt vairāk »
