Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Aminoskābes, Atoms, Fruktoze, Gaisma, Glicīns, Glicerīnaldehīds, Glikoze, Karboksilgrupa, Molekula, Molekulu masa, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Saharoze, Tautomērija.
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Izomērija un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Izomērija un Atoms · Redzēt vairāk »
Fruktoze
Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.
Jaunums!!: Izomērija un Fruktoze · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Izomērija un Gaisma · Redzēt vairāk »
Glicīns
Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe.
Jaunums!!: Izomērija un Glicīns · Redzēt vairāk »
Glicerīnaldehīds
Glicerīnaldehīds (2,3-dihidroksipropanāls, HOCH2-CHOH-CHO) ir aldehīdspirts, ogļhidrāts, kas satur 3 oglekļa atomus (trioze).
Jaunums!!: Izomērija un Glicerīnaldehīds · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Izomērija un Glikoze · Redzēt vairāk »
Karboksilgrupa
Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.
Jaunums!!: Izomērija un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Izomērija un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulu masa
Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.
Jaunums!!: Izomērija un Molekulu masa · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Izomērija un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Izomērija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Izomērija un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Saharoze
Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.
Jaunums!!: Izomērija un Saharoze · Redzēt vairāk »
Tautomērija
Tautomērija (— 'tas pats', μέρος (meros) — 'daļa') ir izomērijas paveids, kad divi vai vairāki vielas izomēri viegli un atgriezeniski pāriet cits citā (to sauc arī par dinamisko izomēriju).
Jaunums!!: Izomērija un Tautomērija · Redzēt vairāk »
