Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Izotoniskais koeficients

Indekss Izotoniskais koeficients

Izotoniskais koeficients (saukts arī par van't Hofa faktoru; apzīmē ar i) — bezdimensijas parametrs, kas raksturo vielas uzvedību šķīdumā.

26 attiecības: Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Ķīmija, Ķīmiskā formula, Elektrolīts, Elektrovadītspēja, Jons, Kalcijs, Koncentrācija, Kovalentā saite, Kušanas temperatūra, Kulona likums, Magnija sulfāts, Maisījums, Molekula, Nātrija hlorīds, Neelektrolīti, Nobela prēmija, Siltumkustība, Temperatūra, Varbūtība, Viela, Viršanas temperatūra, 19. gadsimts, 1901. gads, 1923. gads.

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šķīdumu koligatīvās īpašības

Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Šķīdumu koligatīvās īpašības · Redzēt vairāk »

Ķīmija

Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Ķīmija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Jons · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Kulona likums

Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Kulona likums · Redzēt vairāk »

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »

Maisījums

Dūmi ir degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums Maisījums ir viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Maisījums · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Molekula · Redzēt vairāk »

Nātrija hlorīds

Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »

Neelektrolīti

Par neelektrolītiem sauc vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, jo tās šķīdumā nedisociē jonos.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Neelektrolīti · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »

Siltumkustība

Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Siltumkustība · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Varbūtība

(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Varbūtība · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Viela · Redzēt vairāk »

Viršanas temperatūra

Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Izotoniskais koeficients un 1923. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »