Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jāņi

Indekss Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

67 attiecības: Alus, Astūrija, Baltazars Rusovs, Baltkrievija, Basku zeme (reģions), Bērzs, Bulgārija, Cēsu kaujas, Cunfte, Dānija, Eiropa, Emilis Melngailis, Francija, Galisija, Garlībs Merķelis, Hermeliņa muiža, Horvātija, Igaunija, Jaunākās Ziņas, Jāņu siers, Jānis Šteinhauers, Jānis Kristītājs, Jūlija kalendārs, Johans Kristofs Broce, Katalonija, Klēts, Kornvola, Krievija, Kvebeka, Lakstaugs, Latvijas Avīze, Leonīds Arbuzovs, Lietuva, Madaras, Matīss Ārons, Mazā ģilde, Mieži, Muižeļa nams, Norvēģija, Pagānisms, Papardes zieds, Parastā liepa, Pauls Einhorns, Pārdaugava, Pēteris Šmits, Polija, Portugāle, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rusova Livonijas hronika, ..., Saulgrieži, Sibīrija, Somija, Tas Latviešu Ļaužu Draugs, Ukraina, Vācija, Viduslaiki, Zasumuiža, Zāļu diena, Zāļu tēja, Ziemeļeiropa, Zviedrija, 1627. gads, 21. jūnijs, 22. jūnijs, 23. jūnijs, 24. jūnijs. Izvērst indekss (17 vairāk) »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Jāņi un Alus · Redzēt vairāk »

Astūrija

Astūrija ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, vēsturisks novads un viena no Spānijas piecdesmit provincēm.

Jaunums!!: Jāņi un Astūrija · Redzēt vairāk »

Baltazars Rusovs

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Jaunums!!: Jāņi un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Jāņi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Basku zeme (reģions)

thumb Basku zeme ir vēsturiski basku apdzīvotā teritorija Spānijā un Francijā - tajā ietilpst Basku Zeme un Navarra Spānijā, kā arī Ziemeļu basku zeme Francijā.

Jaunums!!: Jāņi un Basku zeme (reģions) · Redzēt vairāk »

Bērzs

Bērzs var būt.

Jaunums!!: Jāņi un Bērzs · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: Jāņi un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Jāņi un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senvācu: zumft - "apvienība") bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Jāņi un Cunfte · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Jāņi un Dānija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Jāņi un Eiropa · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars.

Jaunums!!: Jāņi un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Jāņi un Francija · Redzēt vairāk »

Galisija

Galisija ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Jāņi un Galisija · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Jāņi un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Hermeliņa muiža

Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.

Jaunums!!: Jāņi un Hermeliņa muiža · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Jāņi un Horvātija · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Jāņi un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jaunākās Ziņas

"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.

Jaunums!!: Jāņi un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »

Jāņu siers

Jāņu siers ir nenogatavināts latviešu skābpiena siers, ko tradicionāli gatavo uz Jāņiem.

Jaunums!!: Jāņi un Jāņu siers · Redzēt vairāk »

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

Jaunums!!: Jāņi un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »

Jānis Kristītājs

Svētais Jānis Kristītājs (dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu.

Jaunums!!: Jāņi un Jānis Kristītājs · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: Jāņi un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Jāņi un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Katalonija

Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jāņi un Katalonija · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Jāņi un Klēts · Redzēt vairāk »

Kornvola

Kornvola ir grāfiste un unitārā vienība Anglijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Jāņi un Kornvola · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Jāņi un Krievija · Redzēt vairāk »

Kvebeka

Kvebeka (izrunā: vai) ir vislielākā Kanādas province pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Jāņi un Kvebeka · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Dzeltenais vizbulis ir daudzgadīgs lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Jāņi un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (agrāk — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā.

Jaunums!!: Jāņi un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Leonīds Arbuzovs

Leonīds Arbuzovs var būt.

Jaunums!!: Jāņi un Leonīds Arbuzovs · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Jāņi un Lietuva · Redzēt vairāk »

Madaras

Madaras ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Jāņi un Madaras · Redzēt vairāk »

Matīss Ārons

Matīss Ārons pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.

Jaunums!!: Jāņi un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde

Rīgas Mazās ģildes nams Staro Rīga festivāla laikā (2011). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi - Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb Svētā Jāņa ģilde (vācu: Die Kleine Gilde zu Riga, Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Jāņi un Mazā ģilde · Redzēt vairāk »

Mieži

Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.

Jaunums!!: Jāņi un Mieži · Redzēt vairāk »

Muižeļa nams

Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.

Jaunums!!: Jāņi un Muižeļa nams · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Jāņi un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Jāņi un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Papardes zieds

Papardes Papardes zieds Baltijas tautu un slāvu mitoloģijās ir burvju zieds, auglības simbols.

Jaunums!!: Jāņi un Papardes zieds · Redzēt vairāk »

Parastā liepa

Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu.

Jaunums!!: Jāņi un Parastā liepa · Redzēt vairāk »

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Jaunums!!: Jāņi un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Jāņi un Pārdaugava · Redzēt vairāk »

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Jaunums!!: Jāņi un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Jāņi un Polija · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Jāņi un Portugāle · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Jāņi un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Jāņi un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Jāņi un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Jāņi un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Jāņi un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Jāņi un Somija · Redzēt vairāk »

Tas Latviešu Ļaužu Draugs

„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832.

Jaunums!!: Jāņi un Tas Latviešu Ļaužu Draugs · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Jāņi un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jāņi un Vācija · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Jāņi un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zasumuiža

Broces kolekcijas). Zasumuiža (''Sassenhof'') 1798. gada Rīgas priekšpilsētu kartē (Broce). Apvilkta Zasumuižas dzirnavu muižiņas vieta. Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Jāņi un Zasumuiža · Redzēt vairāk »

Zāļu diena

Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos vakarā pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.

Jaunums!!: Jāņi un Zāļu diena · Redzēt vairāk »

Zāļu tēja

Zāļu tējas maisījums Zāļu tēja ir ārstniecības augu dzēriens, kas nav pagatavots no tējas koka (Camellia sinensis).

Jaunums!!: Jāņi un Zāļu tēja · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Jāņi un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Jāņi un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1627. gads

1627.

Jaunums!!: Jāņi un 1627. gads · Redzēt vairāk »

21. jūnijs

21.

Jaunums!!: Jāņi un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: Jāņi un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: Jāņi un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

24. jūnijs

24.

Jaunums!!: Jāņi un 24. jūnijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jāņu diena.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »